Ja dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības un nav noslēgts pārvaldīšanas līgums, valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība veic visas Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā ietvertās, obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības. Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1013.

Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins atbilstoši šo noteikumu 19. punktam:

“Dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši vienam no šādiem aprēķina veidiem, kuru izvēlas pārvaldnieks:

• atbilstoši dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu skaitam;
• proporcionāli atsevišķā īpašuma ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi;
• proporcionāli atsevišķā īpašuma vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem;
• proporcionāli atsevišķā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram;
• atbilstoši atsevišķā īpašumā dzīvojošo (vai deklarēto) personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu, vienlaikus nosakot kārtību, kādā noskaidro un aktualizē dzīvojošo vai deklarēto personu skaitu, kā arī apmaksājamās daļas noteikšanas kārtību, ja pārvaldniekam nav zināms personu skaits.”

Savukārt daudzdzīvokļu ēkās, kurās dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, un mājas saimnieki paši lemj par saņemto pakalpojumu norēķinu kārtību. Ir jāvadās pēc MK noteikumiem Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”.

Šo noteikumu 10. punkts nosaka, kas dzīvojamās mājas īpašnieki vienojas par ūdens patēriņa starpības segšanu atbilstoši kādam no šiem kritērijiem:

• atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaitam;
• proporcionāli dzīvokļa, nedzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi;
• proporcionāli dzīvokļa, nedzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem;
• atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās dzīvojamās mājas domājamās daļas apmēram;
• atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo (vai deklarēto) personu skaitam, ja dzīvojamā mājā nav nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu, vienlaikus nosakot kārtību, kādā noskaidro un aktualizē dzīvojošo vai deklarēto personu skaitu, kā arī apmaksājamās daļas noteikšanas kārtību, ja nav zināms personu skaits.

Kas attiecas uz remontdarbu veikšanu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

• piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
• segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šī likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;
• pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus u. c.

Tātad dzīvokļu īpašniekiem ir jāsedz nepieciešamie apsaimniekošanas, remonta un citi izdevumi, kas saistīti ar kopīpašuma apsaimniekošanu, un lēmums ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši likuma 17. pantam.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta ceturto daļu.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks:

• sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kalendāra gadam (1. pielikums);
• aprēķina dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
• paziņo dzīvokļu īpašniekiem pārvaldīšanas maksājumu apmēru kalendāra gadam;
• informē dzīvokļu īpašniekus par tāmē paredzētajām izmaksām;
• sagatavo dzīvokļu īpašniekiem pārskatu par pārvaldīšanas maksājumu izlietošanu kārtējā gadā.

Pārvaldnieks tāmē ietver šo noteikumu 1. pielikumā norādīto informāciju, tai skaitā maksājumu par pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver:

• obligātos izdevumus;
• maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā.

Tāmē ietver arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu vai pārbūvi.

Noteikumu 10. punkts nosaka: “Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, interneta mājaslapa, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu (2. pielikums).”

Ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētajā paziņojumā norādītās dienas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu.