Kā veidojies sabiedrības priekštats par “Dainu tēvu, sirmo latviešu garamantu glabātāju”? Ko Krišjānis Barons labojis Dainu skapī atrodamajās lapiņās? Ko mums vēsta iesūtītāju un teicēju informācija par Pētera Šmita “Latviešu tautas pasakām un teikām”? Ko par pasauli un latviešiem stāsta Jurjānu Andreja sakrātie “Tautas mūzikas materiāli”? Šīs ir dažas no tēmām, par kurām vēstīs zinātnieki ikgadējā “Krišjāņa Barona konferencē”.
Konferences mērķis ir aktualizēt vēsturisko folkloras tekstu korpusu pētniecību mūsdienās. Kā zināms, folkloras krāšana aizsākās jau 19. gs. otrajā pusē, bet institucionāli organizētā un sistemātiskā veidā kopš 1924. gada, kad dibināta Latviešu folkloras krātuve. Laika gaitā uzkrāti vairāki miljoni folkloras tekstu. Šī vākuma tapšanu ir ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā gan ideoloģija, gan arī aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati u. c. Dažādu pētniecības pieeju attīstība, bet jo īpaši – digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas, ļauj un liek no jauna pārvērtēt datus, radīt jaunas zināšanas.
Konference norisināsies Rīgā, O. Kalpaka bulvārī 4 no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00. Konferences programma pieejama šeit. Jau iepriekš vēstīts, ka Latviešu folkloras krātuves ikgadējā konference šogad veltīta Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienas, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienas un Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku simtgades godināšanai. Pasākumā darbosies LU LFMI apgāda un izdevniecības “Zinātne” grāmatu galds. Uz konferenci aicināti visi interesenti.
Konference organizēta ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” un projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu.
1 Parafrāze par parunu ”Tie paši vēži citā kulītē”, kas LFK krājumā pierakstīta 55 dažādos vākumos.
