Drēzdenes starptautiskais īsfilmu festivāls, kas dibināts 1989. gadā vēl Vācijas Demokrātiskās republikas laikā, ir viens no vadošajiem šim formātam veltītajiem festivāliem Vācijā. Lai gan Latvijas īsfilmas Drēzdenē demonstrētas regulāri, šogad tām ir veltīts atsevišķs fokuss. Jaunāko īsfilmu programma ir tapusi sadarbībā ar festivālu Riga IFF un Latvijas Īsfilmu aģentūru, to kūrē Riga IFF īsfilmu programmas vadītāja Lauma Kaudzīte. Izlasē ar nosaukumu Can`t help being human apvienotas spēles, dokumentārās un animācijas filmas, kurās personiski pārdzīvojumi savijas ar kolektīvo pieredzi, atklājot, kā identitāte veidojas nepārtrauktā dialogā starp individuālo un kopīgo. Programmā iekļautas trīs animācijas filmas – Edmunda Jansona “Goda sardze” (2020), Andreja Brīvuļa “Tīrība” (2025), Lizetes Upītes “Rīgas ceriņi” (2019); divas spēles īsfilmas – Ildzes Terēzes Felsbergas “Kur saulīte nakti guļ” un Annas Ansones “Can`t Help Myself” (2022). Izlasē iekļauta arī Jāņa Ābeles dokumentārā īsfilma “81 metrs” (2021).
Fragments no Ildzes Terēzes Felsbergas spēles īsfilmas “Kur saulīte nakti guļ” (2022).
ATTĒLS: Nacionālais Kino centrs.
Fragments no Annas Ansones spēles īsfilmas “Can`t Help Myself” (2022).
ATTĒLS: Nacionālais Kino centrs
Savukārt amatierkino programma veidota kā pārskats par 60. – 80. gados Latvijas kinoamatieru klubos veidoto animācijas, dokumentāro un spēles kino. To dēvē par Latvijas amatierkino zelta laikmetu, kuru Drēzdenē reprezentēs piecpadsmit īsfilmas. Skatē iekļauti arī vairāki hrestomātiski darbi – režisora Ivara Skanstiņa avangarda sasniegums “Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli” (1972), Dailas Rotbahas dokumentārais fiksējums “Iecirknis” (1981), autorkolektīva veidotā Regīnas Ezeras stāsta ekranizācija par izvarošanas upura pieredzi “Malduguns” (1981), Andreja Ēķa antimilitārais pamflets “Misija Kabulā” (1989) u. c.
Fragments no režisora Ivara Skanstiņa filmas “Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli” (1972).
ATTĒLS: Nacionālais Kino centrs.
Latvijas amatierkino skates kuratori ir kinozinātnieki Klauss Lēzers un Elīna Reitere, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvisti Sanitu Grīnu. Programma turpina Lēzera uzsākto tradīciju Drēzdenes īsfilmu festivālā demonstrēt amatierkino no Austrumeiropas. Jau 2023. gadā K. Lēzers Drēzdenē kūrēja Lietuvas amatierkino kustībai veltīto programmu. Šāda pieeja palīdz attīstīt ārzemju kinoskatītājos izpratni par to, ka Padomju Savienībā kinoamatieru kustība bija kardināli atšķirīga no tālaika Rietumu pasaules, kur amatierkino galvenokārt uzskatīja tikai par mājas video/home video personīgajām vajadzībām vai saistīja kinoamatierus ar eksperimentālo filmveidi.
Drēzdenes īsfilmu festivāla interese par amatierkino pamatojas festivāla vēsturē. 1989. gadā puse no pirmajam festivālam atlasītās starptautiskās programmas tika cenzēta, jo filmu izvēle bija notikusi bez valsts varas orgānu atļaujas. Tāpēc Drēzdenes īsfilmu festivāls savā programmā īpašu uzmanību pievērš reti rādītiem vai pat aizliegtiem kino darbiem.
Šā gada festivāla programmas pārskats – festivāla mājaslapā ŠEIT. Latvijas filmu seansi – mūsdienu īsfilmas 15. aprīlī 18:00 un 18. aprīlī 21:30, amatierkino – 16. aprīlī 18:30 un 18. aprīlī 20:15.
