DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Starptautiskajā Personību muzeju dienā seši Rīgas muzeji piedāvā daudzslāņainus stāstus par sievietēm

18. aprīlī Rīgā seši muzeji aicina uz akciju “Neatrastā un Atrastā. Zināmā un Nezināmā”, kas veltīta Starptautiskajai Personību muzeju dienai. Apmeklētājiem visas dienas garumā būs iespēja iepazīt dažādus stāstus par sievietēm – viņu dzīvi, ietekmi un klātbūtni kultūrā un vēsturē.

Starptautiskajā Personību muzeju dienā Rīgā piedalās Raiņa un Aspazijas māja, Aleksandra Čaka muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Ojāra Vācieša muzejs, Jāņa Akuratera muzejs un Žaņa Lipkes memoriāls. Katrā no muzejiem visas dienas garumā – plkst. 11.00, 12.00, 13.00, 14.00, 15.00 un 16.00 – notiks prezentācijas un stāstījumi par sieviešu dzīvesstāstiem, kuros savijas romantika, drosme un cilvēcība sarežģītos apstākļos.

Aleksandra Čaka muzejā (Rīgā, Lāčplēša ielā 48 dz. 8) varēs uzzināt stāstu “Aleksandra Čaka mīlestība”.

Mīlestība ir kā trauksmains sapņu lidojums, kas atnāk pie cilvēka visnegaidītākajos brīžos. Čaks latviešu literatūrā asociējas ne tikai kā pilsētas, bet arī kā mīlestības apdziedātājs. Annas Bērziņas un Čaka mīlestības sākums 1933. gada rudenī bijā kā nebeidzami svētki, kas 1941. gada rudenī vainagojās ar laulībām. Čaks lepojās ar savu jauno un skaisto draudzeni. Viņi apmeklēja kafejnīcas, daudz jokoja. Annai veltīts Čaka dzejas krājums “Iedomu spoguļi”.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a dz. 26) tiks atklāts stāsts “Meistars un Aleksandra”. Azartiskais un pašpārliecinātais Romans Suta un elegantā Aleksandra Beļcova bija viens no spilgtākajiem Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu mākslinieku modernistu pāriem. Viņu personības un radošie temperamenti bija atšķirīgi, taču šī pretišķība radīja īpašu auglīgu spriegumu un savstarpēju iedvesmu.

R. Sutas un A. Beļcovas kopdzīve piedzīvoja savstarpējas tuvināšanās un attālināšanās viļņus un ne vienu vien dramatisku attiecību pavērsienu, tomēr saikne starp viņiem nepazuda nekad. Gan Aleksandrai, gan Romānam lielākā kaislība vienmēr bija māksla — kaislība, kas vienlaikus vienoja un izaicināja.

Kad 1941. gadā laulātie tomēr izšķīrās, jau pēc nedēļas Suta bija klāt, lūdzot Beļcovu atkal kļūt par viņa sievu, pretējā gadījumā pat draudot nošauties. Laulība tika noslēgta vēlreiz, taču drīz pēc tam viņš devās prom. Pēc gadiem Aleksandra par Romanu teica: “Viņš bija ekspansīvs cilvēks, bet – visinteresantākais Rīgā!”

Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) gaidāms stāsts “Jāņa Akuratera Neatrastā”.

“Neatrastā” – tā Jānis Akuraters ir nosaucis pēdējo viņa mūžā iznākušo dzejoļu krājumu. To ievada dzejolis “Neatrastā princese”, kas vēsta par kādu vīzijā redzētu sievietes tēlu, kas tiek dēvēta par “daiļzeltaino”, “gaišzvīļo” un “brīnišķo”. Pasākumā būs iespēja uzzināt ne tikai par Akuratera dzejā radītiem sapņu tēliem, bet arī uzzināt par romantiskajiem, varbūt mazzināmiem stāstiem, kas glabājas muzeja krājuma Akuratera kolekcijā esošās vēstulēs un atmiņu pierakstos un vēsta par dzejnieka dzīves laikā sastaptām īpašajām sievietēm.

Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) stāsts “Sapnis par Mēnesmeitiņu”.

Lai kas notiktu, Aspazija bija un palika Raiņa dzīves nozīmīgākā sieviete – talantīga, spoža un izaicinoša. Bet Olga Kliģere latviešu literatūras vēsturē palikusi kā noslēpumainā Mēnessmeitiņa – dzejnieka mūža nogales romantiskā aizraušanās un iedvesmas avots.

Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) stāsts “Sievietes un virtuve”.

Ojāra Vācieša muzeja vēsturiskās virtuves ekspozīcija apmeklētājiem ir atklāta šomēnes, piedāvājot ieraudzīt zināmo un mazāk pamanīto caur sieviešu klātbūtni un ikdienas darbu. Ekspozīcijā “Sievietes un virtuve” izcelta Emma Azarova – dzīvokļa virtuves saimniece, kuras ikdienas darbs, ēdiena gatavošana un rūpes par ģimeni veido mājas ritmu un stabilitāti. Līdzās atklājas arī Ludmilas Azarovas pieredze, kuras atmiņās virtuve ir ģimenes sadzīves telpa, kā arī Bertas Alvīnes Vācietes nozīmīgais atbalsts – no laukiem sūtītā pārtika un vēstules.

Žaņa Lipkes memoriālā (Rīgā, Mazajā Balasta dambī 9) plkst. 13.00, 14.00, 15.00 un 16.00 – “Lipkes stāsti: sieviešu izdzīvošanas spēks”

Žaņa Lipkes memoriāls apmeklētājiem sagatavojis mazāk zināmus stāstus par sievietēm Žaņa Lipkes uzsāktajā cilvēkglābšanas misijā, bez kurām slēptuvēs patvērušies ebreji nebūtu izdzīvojuši. Johanna, Emīlija, divas Marijas, Lidija, Vilhelmīne un citas ne tikai rūpējās par vajātajiem ebrejiem, bet briesmu brīdī saglabāja aukstasinību, drosmi un atjautību, lai ar kontrabandista nekaunību melotu, varmākām acīs skatoties, un glābtu līdzcilvēku dzīvības.

Stāstījumi muzejos notiks vairākas reizes dienā, ļaujot apmeklētājiem apvienot vairāku muzeju apmeklējumu. Aktīvākajiem apmeklētājiem paredzētas arī balvas.

Memoriālo muzeju apvienības muzejos (Jāņa Akuratera muzejā, Ojāra Vācieša muzejā, Raiņa un Aspazijas mājā) 18. aprīlī ieeja būs ar 50% atlaidi.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un videomateriāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Publicitātes attēls

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI