Diemžēl jautājumā nav ietverta informācija par mantojuma atklāšanās laiku un termiņu, kādā jāpiesakās uz mantojumu, tāpēc varu sniegt vispārīgu atbildi.

Jūsu minētajā gadījumā būtisks apstāklis ir tas, vai vecāsmātes mantojums tika atklāts pirms tēva nāves un vai tēvs uz to pieteicās mantojumu pieņemšanai noteiktajā termiņā, kā arī tas, uz kāda pamata tante ir mantojusi īpašumu (piemēram, varbūt vecāmāte ar testamentu to ir viņai novēlējusi).

Līdz ar to vispārējā gadījumā –, ja mantojums bija atklāts un tēvs, dzīvs būdams, noteiktajā termiņā nepieteicās uz mantojumu, tad tēva bērniem nav tiesību pretendēt uz vecāsmātes mantojumu (tēvam piekrītošo daļu). Savukārt, ja tēvs mira pirms mantojuma atklāšanas, tāpēc nevarēja noteiktajā termiņā pieteikties uz mantojumu, bērniem ir tiesības pieteikties uz viņa mantojuma daļu.

Civillikuma 693. pantā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi.

Ja mantojuma pieņemšanai mantojuma atstājējs noteicis zināmu termiņu, tad ieceltajam mantiniekam tas jāievēro.

Ja termiņš nav noteikts, bet mantinieki ir uzaicināti, tad mantot aicinātājam sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam.

Ja nav bijis uzaicinājuma, mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskajā valdījumā (692. panta otra daļa), bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.

Ja mantot aicinātais, kura faktiskajā valdījumā mantojums neatrodas, nokavē noteikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.

Līdz ar to rekomendēju nekavējoties vērsties pie notāra, kura lietvedībā ir vecāsmātes mantojuma lieta, lai noskaidrotu, kādas ir jūsu iespējas konkrētajā situācijā.