Ministru kabineta noteikumu Nr. 890 “ Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (Higiēnas noteikumi) 13. punkts nosaka, ka pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu sniegšanas vietā neuzņem bērnus ar:

1.   infekcijas slimību pazīmēm, izņemot gadījumus, ja:

• tiek pieskatīts viens bērns vai vienas ģimenes bērni (piemēram, to dara aukle);
• pakalpojuma sniedzējam ir iespējas nodrošināt slimā bērna izolāciju atsevišķā telpā ar nepārtrauktu ārstniecības personas uzraudzību;

2.  pedikulozi (utīm).

Higiēnas noteikumu 15.¹ punktā ir uzskaitītas infekcijas slimību pazīmes, kuru gadījumā vecākiem ir jārēķinās, ka bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā:

• caureja;
• vemšana;
• ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte;
• paaugstināta (virs 37,5^o C) ķermeņa temperatūra;
• infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana).

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Ieteikumiem infekcijas slimību profilaksē bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu iestādes vadītājam jānodrošina vecāku/aizbildņu informēšana, ka bērns nedrīkst apmeklēt iestādi, ja ir šādu infekcijas slimību pazīmes:

• zarnu infekcijas slimības pazīmes – caureja (šķidra vēdera izeja trīs un vairāk reižu dienā), ēstgribas zudums, nelabums, vemšana, vēdersāpes ar vai bez ķermeņa temperatūras paaugstināšanos;
• gripas pazīmes – pēkšņs slimības sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu sāpes, kaulu “laušanas sajūta”, aizlikts deguns bez izdalījumiem no deguna un sauss, rejošs klepus;
• citu akūto augšējo elpceļu infekciju pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra un iesnas, klepus, šķaudīšana, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana, acu konjunktīvas iekaisums;
• akūta vīrushepatīta (ieskaitot A hepatītu) pazīmes – slikta dūša, ēstgribas zudums, nogurums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes labajā paribē, iespējami zarnu trakta darbības traucējumi ar vai bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras, vēlāk ādas un acu dzelte, tumšs urīns un gaiši izkārnījumi;
• masalu pazīmes – klepus, iesnas, konjunktivīts (acu konjunktīvas iekaisums), izsitumi, paaugstināta ķermeņa temperatūra; 
• masaliņu pazīmes – izsitumi, limfmezglu pietūkums un paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• vējbaku pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra 38–39° C, galvassāpes, vispārējs nogurums, ēstgribas zudums, pēc 2–4 dienām dažādās ķermeņa vietās, arī galvas matainajā daļā, parādās nelieli, nedaudz piepacelti, sārti izsitumi, kuri ātri vien piepildās ar dzidru vai bālganu šķidrumu un kļūst par pūslīšiem. Pūslīši pārplīst vai kasot tiek pārplēsti, to vietās veidojas krevelītes;
• tuberkulozes pazīmes – var izpausties kā saaukstēšanās vai gripa, pēc kuras bērns ilgstoši nevar atlabt, ieildzis bronhīts, pneimonija, kas nepadodas ārstēšanai. Lielāki bērni sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,1–37,5^o C). Zīdaiņiem raksturīgi, ka viņi slikti pieņemas svarā, ir saguruši un raudulīgi;
• ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 37,5^o C (mērot ķermeņa temperatūru padusē) bez citām infekcijas slimības pazīmēm vai virs 37,0^o C, ja ir citas infekcijas slimības pazīmes;
• mikrosporijas (infekciozas ādas sēnīšu slimības) pazīmes – uz ādas apaļi vai ovāli, sārti plankumi, kas, izzūdot no centra, veido divus vienu otrā ieslēgtus gredzenus. Galvas matainajā daļā lieli plankumi ar ādas lobīšanos, mati pie pamatnes nolūzuši;
• kašķa pazīmes – izteikta nieze un nelieli pūslīši, kas var būt klāti ar krevelītēm. Pūslīši pārsvarā ir uz vietām, kur ir plāna āda, piemēram, pirkstu starpās, uz vēdera, augšdelmu iekšpusēs pie padusēm, uz apakšdelmu locītavām pie plaukstas, uz dzimumorgāniem (niezes dēļ bērns ir kašķīgs, nevar koncentrēties);
• enterobiozes (spalīšu invāzijas) pazīmes – izteikta (mokoša) nieze anālās atveres apvidū, kas var būt par cēloni bērna bezmiegam, neirastēnijai. Anālās atveres apvidus kasīšana dažreiz rada izsitumus, iekaisumu un pat strutošanu.

SPKC ieteikumos arī minēts, ja bērnam ir atsevišķas infekcijas slimības pazīmes (piemēram, novērojams augšējo elpceļu iekaisums vieglā formā vai pārciestas slimības atlieku parādības, par ko liecina neliels klepus, nedaudz izdalījumu no deguna un apsārtis rīkles gals), bet nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras, viņš jūtas apmierinoši, kā arī bērns piedalās ikdienas aktivitātēs, nav obligāti jāierobežo iestādes apmeklējums.

Ņemot vērā, ka Higiēnas noteikumu 15. punkts paredz, ka visi pakalpojumu sniedzēji (izņemot fiziskas personas) izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem bērna vecākus, tad katram pakalpojuma sniedzējam ir jāizvērtē savas iespējas nodrošināt bērnu aizsardzību no iespējamiem inficēšanās riskiem un jānodrošina vecākiem saprotama informācija par rīcību saslimšanas gadījumos. Līdz ar to aicinu lūgt konkrēto iestādi jums sniegt atbildes uz jūs interesējošajiem jautājumiem atbilstoši konkrētās iestādes iekšējiem noteikumiem.

Vairāk par šo tēmu varat uzzināt LV portāla skaidrojumā “Apslimušus bērnus bērnudārzā neuzņem. Kā šī norma darbojas?”.