Lūdzu, paskaidrojiet:
Ņemot vērā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīcībā esošo informāciju (t. sk. analoģiska plānojuma 464. sērijas tipveida projektu būvniecības dokumentāciju), jānorāda, ka katru konkrēto situāciju (t. i., inženierkomunikāciju šahtu norobežojošās sienas un dzīvokļa plānojumu) būtu jāvērtē individuāli. Tas nozīmē, ka rekomendējam tehnisko apsekošanu, kuru veic sertificēts būvinženieris, lai izvērtētu inženierkomunikāciju šahtu norobežojošās sienas/konstrukcijas, kas atrodas starp abiem dzīvokļiem, un kuru īpašnieku intereses varētu skart plānotā būvniecība.
Vienlaikus departaments konstatē un informatīvi norāda, ka 464. sērijas tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas oriģinālajos projektos tā dzīvokļa pusē, kurā inženierkomunikāciju šahtas robežojas ar sanitāri tehniskā mezgla telpu (dušas telpām), tika iebūvētas gatavās dzelzsbetona sanitārmezglu kabīnes bez piekļuves stāvvadiem no attiecīgā dzīvokļa telpu grupas.
Bet no nosacīti otra dzīvokļa telpu grupas, kurā inženiertehnisko komunikāciju šahta savstarpēji piekļaujas gaiteņa un dzīvojamās/guļamistabas norobežojošajām sienām, ir aptuveni 0,5 m plata aile, caur kuru tiek nodrošināta piekļuve komunikāciju stāvvadiem, aiz kuriem savukārt var redzēt sākotnēji minētā dzīvokļa telpu grupas sanitāri tehniskā mezgla (dušas telpas) ēkas oriģinālprojektā paredzētās iebūvētās gatavās dzelzsbetona sanitārmezgla kabīnes norobežojošās dzelzsbetona sienas.
Vēršam uzmanību, ka, paredzot dzīvokļa pārplānošanu, nepieciešams paredzēt risinājumus, kas nodrošina uguns noturības (katrai dzīvokļu telpu grupai jābūt ugunsdroši atdalītai) un skaņas izolācijas normatīvu ievērošanu starp abiem dzīvokļiem atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. apakšpunktā ir noteikts, kas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā: dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķus īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).
Stāvvadi, tai skaitā stāvvadu šahta, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma, uzskatāmi par inženierkomunikāciju sistēmu, kas apkalpo visu māju.
Lai demontētu nenesošo sienu, nav nepieciešams saskaņojums ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vairākumu, kā arī nav nepieciešams saskaņojums ar kaimiņu. Dzīvokļa īpašuma likums nenosaka šāda veida saskaņojumu nepieciešamību.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (VBN) 13.1 apakšpunktam būvniecības ieceres dokumentāciju būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai izstrādā ekspluatācijā nodotām būvēm vai zemesgrāmatā reģistrētām būvēm, izņemot jaunbūves. Līdz ar to ekspluatācijā nodota (no jūsu jautājuma izriet, ka dzīvoklis tika nodots ekspluatācijā atbilstoši 2016. gadā saskaņotajiem apliecinājuma kartes risinājumiem) dzīvokļa pārplānošanas/pārbūves gadījumā nepieciešams izstrādāt jaunu būvniecības dokumentāciju.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (ĒBN) 1.1 6. apakšpunkta definīciju vienkāršota pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ēkas nesošajās konstrukcijās veic ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī ēkas ārējo kāpņu, pandusa vai terases jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.
Atbilstoši ĒBN 7.2 8. apakšpunktam pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršotai pārbūvei, izņemot šo noteikumu 7. un 7.1 punktā minēto gadījumu, iesniedz paskaidrojuma rakstu.
Atbilstoši ĒBN 24. punktam, ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.2 6., 7.2 7. un 7.2 8. apakšpunktā minētajā gadījumā, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.1 punktā minētos dokumentus, kā arī šādus [ĒBN 24.1. līdz 24.5. apakšpunktā norādītos] dokumentus un informāciju.
Atbilstoši ĒBN 1.1 5. apakšpunkta definīcijai vienkāršota atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ēkā vai tās daļā veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, būvapjomu un lietošanas veidu un neskarot ēkas fasādi. Departaments norāda, ka atbilstoši ĒBN 7.1 1. apakšpunktam paziņojumu par būvniecību (1.1 pielikums) izmanto, ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana [..]. Līdz ar to gadījumā, ja plānotie būvdarbi atbilst telpu grupas vienkāršotas atjaunošanas būvdarbiem ĒBN 7.1 1 apakšpunkta izpratnē, būvniecības informācijas sistēmā nepieciešams iesniegt “Paziņojumu par būvniecību” (1.1 pielikums), iekļaujot dokumentāciju atbilstoši ĒBN 22.1. apakšpunkta prasībām.
Departaments vērš uzmanību, ka informācija par to, vai plānotie būvdarbi skar nesošās konstrukcijas vai nenesošās starpsienas, izriet arī no iepriekš minētā sertificēta būvinženiera izstrādātā tehniskās apsekošanas atzinuma (kopsavilkumā secinājumu daļā iekļautie norādījumi).
II. grupas piecstāvu ēkā esoša dzīvokļa īpašuma pārbūvi, ja netiek skartas nesošās konstrukcijas un ierosinātājs ir fiziska persona, ir tiesības veikt saviem spēkiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!