Parādniekam ir pienākums saistību dzēšanas procedūras laikā gūt ienākumus atbilstoši savām spējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.^[2] Vienlaikus saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir tiesības paturēt līdz divām trešdaļām no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas. ^[3]

Ja kādā laika periodā parādnieka ienākumi mainās, fiziskajai personai saglabājas pienākums kreditoriem pārskaitīt vienu trešdaļu no saviem faktiskajiem ienākumiem, bet šī daļa nevar būt mazāka par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

Tādējādi fiziskajai personai saistību dzēšanas procedūras laikā kreditoru prasījumu segšanai mēnesī jānovirza viena trešdaļa no faktiskajiem ienākumiem (piemēram, ja faktiskie ienākumi ir 600 eiro mēnesī, kreditoriem novirzāmā viena trešdaļa ir 200 eiro).

Nebūtiski mainoties ienākumu apmēram vai saņemot neregulārus ienākumus, fiziskajai personai nav nepieciešams veikt grozījumus saistību dzēšanas plānā, ja vien rezultātā persona izpilda saistību dzēšanas plānu. Fiziskās personas ienākumi īsākā vai garākā laikposmā var atšķirties, tomēr, ja šīs izmaiņas pēc būtības nemaina tiesas jau vienreiz apstiprināto juridisko faktu (saistību dzēšanas plāna izpildes termiņa atbilstību parādnieka ienākumu apjomam), tad plānu nav nepieciešams vēlreiz apstiprināt tiesā.

Tāpat parādniekam atbilstoši atklātības principam jāpaziņo kreditoriem, maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk – administrators), kā arī tiesai par ienākumu apmēru mainību.^[4]

Ja parādniekam ir šaubas, vai ir veicami saistību dzēšanas plāna grozījumi saistībā ar mainīgajiem ienākumiem, aicinām vērsties pie konkrētajā fiziskās personas maksātnespējas procesā ieceltā administratora. Tāpat parādniekam ir tiesības lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus.^[5]

Vēršam uzmanību, ka tikai tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām, kā arī tikai tiesa lemj par atlikušo saistību dzēšanu, vērtējot, vai parādnieks savus fiziskās personas maksātnespējas procesa noteiktos pienākumus ir veicis godprātīgi, no saviem ienākumiem novirzot daļu, kas pienākas kreditoriem.

^[1] Maksātnespējas kontroles dienesta piešķirtais lietvedības Nr. 1-49s/2022/67.

^[2] Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punkts.

^[3] Maksātnespējas likuma 161. panta 1. punkts.

^[4] Maksātnespējas likuma 6. panta 7. punkts.

^[5] Maksātnespējas likuma 161. panta 3. punkts.