Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Lūdzu sniegt atbildi saistībā ar kopīpašuma telpas apkures izmaksām. Esam daudzdzīvokļu māja Rīgā, kurā ir 32 dzīvokļi un vēl viena pagraba telpa ar atsevišķu ieeju, kas zemesgrāmatā reģistrēta kā dzīvoklis, kura īpašnieks ir juridiska persona. Jautājums – vai šim dzīvoklim, kuram ir atsevišķa ieeja un kurā nav radiatoru, bet caur to iet koplietošanas apkures caurules (jo atrodas pagraba zonā), ir pienākums maksāt daļu no koplietošanas apkures izmaksām? Vēršu uzmanību, ka koplietošanas radiatori ir tikai abās kāpņu telpās, bet šis īpašums kāpņu telpas neizmanto, jo tam ir atsevišķa ieeja. Paldies.
Daudzdzīvokļu mājas pēc to pārvaldīšanas veida var iedalīt divās grupās. Pirmās ir ēkas, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības un nav noslēgts pārvaldīšanas līgums. Šajā gadījumā valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība veic visas Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likumā ietvertās, obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības. Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1013.
Otra grupa ir daudzdzīvokļu ēkas, kurās dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, ir noslēgts pārvaldīšanas līgums un mājas saimnieki paši lemj par saņemto pakalpojumu norēķinu kārtību, vadoties pēc MK noteikumiem Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”.
Gan MK noteikumos Nr. 1013., gan Nr. 524 minēts –, vai nu pārvaldnieks (ja ēkas pārvaldīšanas tiesības nav pārņēmuši dzīvokļu īpašnieki), vai dzīvojamās mājas īpašnieki apmaksājamo daļu par siltumenerģiju nosaka, ņemot vērā siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas, kā arī dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas. Maksājumu nosaka, izmantojot atbilstošo formulu (formulas noteikumos Nr. 1013 nav ietvertas, tādēļ izmanto analoģiskas formulas, kādas iekļautas noteikumos Nr. 524), atsevišķi neizdalot maksu par koplietošanas siltumenerģiju no maksas par siltumenerģiju, kas patērēta dzīvoklī.
Parasti koplietošanas telpās patērēto siltumenerģiju, to izdalot uz dzīvokļu skaitu, pievieno dzīvokļa patēriņam, skaidro Ekonomikas ministrija.
Spriežot pēc jautājumā paustā situācijas apraksta, šīs pagraba telpas saņem siltumenerģiju no mājas kopējās siltumapgādes sistēmas (telpu šķērsojošās siltumtrases, iespējams, arī caur telpu norobežojošām konstrukcijām no blakus esošām telpām). Pagraba īpašniekam ir pienākums maksāt daļu no mājā patērētās siltumenerģijas.
Vairāk par šo jautājumu publikācijā “Kā dzīvokļu īpašnieki maksā par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
