Civilprocesa likuma 1. pants (civilās tiesvedības pamatnoteikums) paredz, ka ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk: persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Personai, kas vērsusies tiesā, ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jums ir tiesības uz tiesas aizsardzību.

Nezinot līguma saturu, grūti sniegt papildu informāciju par strīda risināšanās kārtību jūsu līgumā. Papildus līgumā var būt ietverta šķīrējtiesas atruna par strīdu risināšanu, ar attiecīgu tiesas sastāvu un kārtību. Šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu, reglamentē Šķīrējtiesu likums. Šķīrējtiesu likumā noteiktajā kārtībā var izveidot konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (turpmāk: ad hoc šķīrējtiesa) vai pastāvīgai darbībai (turpmāk: pastāvīgā šķīrējtiesa).

Saskaņā ar likuma 2. panta otro un trešo daļu pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība (pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs), kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība.

Ad hoc šķīrējtiesu izveido, pamatojoties uz pušu vienošanos.

Atbilstoši likuma 3. pantam pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar šo likumu un pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, bet ad hoc šķīrējtiesa – saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu.

Šķīrējtiesa civiltiesiskos strīdus izskata saskaņā ar pušu vienošanos, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, Šķīrējtiesu likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.