Šajā gadījumā zemesgrāmatā nekustamajam īpašumam ir nostiprinātas lietu tiesības – proti, bez personas piekrišanas to nedrīkst atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, un šāds apgrūtinājums var būt ierakstīts zemesgrāmatā uz konkrētu laika periodu vai līdz personas nāvei.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas likuma 1. pantu zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

Šāda apgrūtinājuma dzēšanai zemesgrāmatā būs nepieciešama personas piekrišana par īpašuma atsavināšanu (Zemesgrāmatas likuma 61. panta pirmās daļas 3. punkts), tostarp ierakstu dzēšanai iesniedzams īpašnieka lūgums, apliecināts pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā (ja īpašnieka deklarētā dzīvesvieta atrodas bāriņtiesas darbības teritorijā). Lūgumu par aizlieguma dzēšanu var izteikt arī nostiprinājuma lūgumā, kad dzīvoklis tiek pārdots, ierakstot to lūguma papildu nosacījumos.

Atbilstoši Zemesgrāmatas likuma 68. panta 2. punktam nostiprinājumam nepieciešamo piekrišanu (61. p. 2. un 3. punkts) var apliecināt: ja piekrišanu dod privātpersona – ar notariāla akta kārtībā taisītu vai notāram apliecināšanai uzrādītu vai bāriņtiesas apliecinātu dokumentu, vai arī tādā veidā, ka šī persona paraksta līdz dokumentu, kas ir par pamatu nostiprinājumam, vai arī paraksta nostiprinājuma lūgumu, turklāt parakstītājas personas rīcības spēju pārbauda notārs vai bāriņtiesa.