Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Daudzdzīvokļu mājā radušās nesaskaņas starp dzīvokļu īpašniekiem: daži īpašnieki nevēlas segt līdzmaksājumu ieguldījumiem kopīpašumā, infrastruktūrā. Lai celtu prasību tiesā, jānorāda deklarētā dzīvesvieta tiem cilvēkiem, pret kuriem vēlamies vērsties. Dažiem no viņiem faktiskā un deklarētā dzīvesvieta nesakrīt (deklarēti citā, mums nezināmā adresē). Kā varam uzzināt šo kaimiņu deklarētās dzīvesvietas, ja to neparedz datu aizsardzība? Vai tādā veidā nav pārkāptas citu dzīvokļu īpašnieku tiesības panākt taisnīgu tiesu (jo nevaram taču tiesā vērsties!)? Pateicamies par atbildi!
Iepriekš LV portāls ir skaidrojis, ka Civilprocesa likums regulē tiesas piekritības noteikumus. Parasti tas nozīmē iesniegt lietu pēc atbildētāja adreses (pēc juridiskas personas juridiskās adreses vai pēc fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas). Taču ir daudzi dažādi izņēmumi. Atsevišķu kategoriju lietām ir izņēmuma piekritība, piemēram, strīdi par nekustamo īpašumu. Tos izskata tiesa, kuras teritorijā atrodas īpašums neatkarīgi no iesaistīto pušu adresēm.
Civilprocesa likuma 29. pants nosaka: prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
