Soda noteikšanas vispārējo kārtību paredz Krimināllikuma 46. pants. Sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 41. pantam naudas sods kā pamatsods vai papildsods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā likuma 41. panta noteiktajos apmēros.

Saskaņā ar Krimināllikuma 36. pantu personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bez pamatsoda, brīvības atņemšanas, var piespriest arī papildsodu, naudas sodu.