E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25776
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1
1
1

Zemes nomas maksa

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
13. martā, 2022
Īpašnieks

Labdien! Ir situācija, ka dāvinājumā saņēmu zemi ar apgrūtinājumu (zeme, kas man pieder, ir ap privātmājām, kur zemes īpašnieki nevēlas šo zemi daudzus gadus izpirkt līdz šim).  Zemju īpašnieki, kas ir arī kaimiņi viens otram blakus, zemes īpašniecei maksāja nelielu summu, it kā par zemes lietošanu, lai piemestu zemes nodokļa maksājuma summai (katrs ap 10 eiro, vairāk maksāt atsakās, īrēt arī nevēlas ar īres līgumu). Minēto summu vienkārši iedodot uz rokas. Šobrīd es kā īpašnieks vēlos saprast, kurā pusē ir likums, ja šo zemi ap māju nevēlas izpirkt. Fiziski arī es šo zemi nevaru izmantot (zeme katram apm. 0,1– 0,4). Kā rast risinājumu? Vai varu neatļaut izmantot šo zemi arī labuma gūšanai (siltumnīca, dārzs u. c)? Vai likums neparedz izpirkt šo zemi ap māju mājas īpašniekam? Ja nevēlas izpirkt, vai varu noteikt katram zemes izmantotājam, piemēram, 50 eiro īri gadā? Paldies!

A
atbild:
16. martā, 2022
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jolanta Kramerovska, zvērināta advokāte

Jautājumā situācija neskaidri izklāstīta, iespējams, tekstā vietām tiek jaukti zemes īpašnieki ar būvju īpašniekiem.

Ja uz zemes atrodas citai personai piederoša ēka, kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta noteikumiem ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu (t. i.,  ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) ēkas uzceltas un augļu dārzs (koki) iestādīts uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai;

2) ēkas iegūtas, privatizējot valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus;

3) ēkas uzceltas vai augļu dārzs (koki) iestādīts uz valstij vai pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes, kas atbilstoši likumam piešķirta pastāvīgā lietošanā zemes reformas laikā;

4) ēkas (būves), izmantojot būvlietojuma tiesības, uzceltas kā privatizēto uzņēmumu blakus lietas [šīs ēkas (būves) uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu kopā ar privatizētajām ēkām), tad saskaņā ar šī paša likuma 38. panta noteikumiem: “Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.

Lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu, ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi. Pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ.”

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 70 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas