E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25681
Lasīšanai: 4 minūtes
1
3
1
3

Iespēja mantot likumiskajiem mantiniekiem

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
02. martā, 2022
Jana

Labdien. Pirms kāda laika nomira mana māsa. Pirmās šķiras mantinieku viņai nebija – ne bērnu, ne vīra. Citu māsu un brāļu viņai arī nav, es palieku tuvākais mantinieks pēc likuma. Viņai palika nekustamais īpašums citā pilsētā. Ģimenes apstākļu un trauslas garīgās veselības dēļ māsa nekomunicēja ar citiem savas ģimenes locekļiem, bet pieņēma mums nepazīstamas sievietes palīdzību, izmitinot viņu savā īpašumā. Sazinoties ar notāru, secināju, ka māsa sagatavojusi testamentu, kur, visdrīzāk, novēl savu īpašumu viņas mājā dzīvojošai sievietei. Zemesgramatā gan neviena cita persona vēl nav šajā īpašumā piereģistrēta. Pēc vietējās sociālā atbalsta aģentūras teiktā, šis jau ir trešais gadījums, kad šī sieviete manto īpašumu tādā veidā. Vai man kā otrās šķiras mantiniekam tomēr ir tiesības pretendēt uz mantojuma daļu vai apstrīdēt testamentu?

A
atbild:
12. martā, 2022

Civillikums paredz, ka mantinieki manto pēc likuma tad, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai kad tie nav spēkā. Bet, ja rīkojums nāves gadījumam ir, bet bija dots vai ir spēkā tikai par vienu mantojuma daļu, tad pārējās daļas pāriet likumiskā mantošanas kārtībā.

Un attiecīgi pēc likuma mantot ir aicināti – laulātais, radinieki, adoptētie.

Civillikuma 404. pants mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1) pirmā šķirā manto bez pakāpju tuvuma izšķirības visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot (bērni, mazbērni);

2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (vecāki, vecvecāki), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;

3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;

4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās (brālēns, māsīca un pārējie radinieki).

Tas nozīmē, ja mantojuma atstājējai nebija pirmās šķiras mantinieku, tad jūs kā otrās šķiras mantiniece varat pieteikties uz mantojumu, bet jāņem vērā, ka jūs kā mantojuma atstājējas māsa neesat neatņemamās daļas tiesīgā, jo Civillikuma 423. pants paredz, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, vecvecāki).

Līdz ar to, ja mantojuma atstājēja testamentā visa manta būs novēlēta testamentā norādītajai personai, tad jūs nevarēsiet mantot. Savukārt, ja ar testamentu būs novēlēta tikai daļa no mantojuma atstājējas mantas, tad jums būtu iespēja mantot pārējo mantojuma daļu.

Atbilstoši Civillikuma 636. pantam – katru testamentu, kas neatbilst kādam likuma noteikumam, ieinteresētās personas var apstrīdēt.

Saskaņā ar Civillikuma 637. pantu personas, ka atzīstamas par ieinteresētām un var apstrīdēt testamentu, ir personas, kas ieceltas par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Līdz ar to, ja pastāv pamatoti apstākļi testamenta apstrīdēšanai, tad jūs kā tuvākā likumiskā mantiniece varētu celt prasību tiesā, bet rekomendēju pirms tam konsultēties ar zvērinātu notāru.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas