Civillikums noteic, ka neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (pirmā šķirā manto bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni).

Testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas.

Civillikums arī paredz: adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Tas gadījumā, ja esat oficiāli adoptēta.

Izmaksas par mantojuma apliecību, ko izdod zvērināts notārs, noteic 03.09.2013. MK noteikumi “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”. Izmaksas tiek aprēķinātas no īpašuma vērtības, neizskaitot parādus. Par mantinieka īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā ir vēl jāmaksā valsts un kancelejas nodeva.

Saskaņā ar 27.10.2009. MK noteikumu “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 13.2.3. punktu valsts nodevas likme ir 7,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.

Kancelejas nodeva saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 107. pantu ir 14,23 eiro par īpašuma tiesību nostiprināšanu un vēl 7,11 eiro, ja mantinieks vēlas saņemt zemesgrāmatu apliecību, kur redzams, ka viņam nostiprinātas īpašuma tiesības.

Aprēķinot izmaksas gan pie notāra, gan valsts un kancelejas nodevas, to rēķina no īpašuma vērtības, neatņemot mantojuma atstājēja parādus, par kuriem mantojuma lietā iesniegtas kreditora pretenzijas.