Tiesu izpildītāju darbības, tai skaitā piedziņas veidus un kārtību, regulē normatīvie akti. Kā rāda prakse, bieži tiesu izpildītāji piedziņu vērš uz parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (Civilprocesa likuma 557. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts), kas ir parādnieka tiesības mazāk ierobežojošs piespiedu izpildes līdzeklis. Darba samaksai pielīdzināti maksājumi ir naudas līdzekļi, kas tiek aprēķināti no personas darba algas vai kā citādi ir saistīti ar gūtajiem ienākumiem, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 594. pantam tiesu izpildītājs var vērst piedziņu gan uz darba samaksu, gan tai pielīdzinātajiem maksājumiem. No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, ja likumā nav noteikts citādi, ieturot 30 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Tātad no izmaksājamā slimības pabalsta zvērinātiem tiesu izpildītājiem Civilprocesa likums ļauj veikt ieturējumus tāpat kā no darba algas. Civilprocesa likuma 595. panta otrā daļa paredz, ka, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu.

Tāpēc, lai nerastos neparedzēti pārpratumi, ir jāsadarbojas ar tiesu izpildītāju un jāinformē par saviem ienākumiem – darba algu, pabalstiem, kurus persona saņem vai saņems un citiem ienākumiem.