Darba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punkts paredz darba devējam tiesības uzteikt darbiniekam darba līgumu, ja tas, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī. Šādu darbinieku ir tiesības atbrīvot no darba nekavējoties, ar dienu, kad tas darbā bijis piedzēries.

Darba devējam ir jābūt pierādījumiem faktam, ka darbinieks darbā strādājis alkohola reibumā, un jāievēro likumos noteiktā atlaišanas procedūra. Jāsastāda akts par darbinieka atrašanos darbā reibuma stāvoklī (fiksējot alkohola reibuma pazīmes, proti, alkohola smaka, neadekvāts runas veids, grīļīga gaita u. tml.) vai jānosūta darbinieks uz speciālu medicīnisko ekspertīzi, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”. Noteikumos ir iekļauta speciāla veidlapa, ko aizpilda darba devējs un tās veselības aprūpes iestādes, kam ir tiesības veikt šādas pārbaudes.

Ja mediķu atzinums ir pozitīvs (darbinieks ir bijis alkohola reibumā), tad ekspertīzes izdevumus sedz darbinieks un darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu. Ja darba devējs ir kļūdījies, tam ir jāapmaksā veiktā pārbaude.

Iepriekš minētā kārtība ir komplicēta un laikietilpīga. Tāpēc, lai alkohola lietošanu darbā nepieļautu vispār, darba devējam ir tiesības iegādāties alkometru un veikt regulāras darbinieku pārbaudes.

Nosakot šādas pārbaudes, darba līgumā un iekšējās kārtības noteikumos jāiekļauj informācija, ka darbā darbinieks nedrīkst lietot alkoholu vai nedrīkst ierasties alkohola reibumā, kā arī jāparedz, ka darbiniekam ir pienākums piekrist testam ar alkometru.

Uzņēmumos, kas nodarbina lielu transporta līdzekļu vadītāju skaitu, piemēram, “Rīgas satiksme”, notiek vadītāju ikrīta medicīniskā pārbaude, tostarp tiek veikts alkometra tests.