Būtu ieteicams sazināties ar būvvaldi un noskaidrot, vai konkrētajos apstākļos saskaņojumu var parakstīt mirušās personas mantinieki, pirms tie ir ieguvuši īpašuma tiesības uz blakus nekustamo īpašumu, un kādi papildu dokumenti jāiesniedz. Praksē ir gadījumi, kad būvvaldei pietiek ar to, ka saskaņojumu paraksta mantinieki un tiek iesniegts mirušās personas miršanas apliecība. Citādā ziņā normatīvie akti neparedz jūsu konkrētajai un līdzīgām situācijām, kur mantinieku vilcināšanas dēļ nav iespējams noregulēt kādu tiesisku jautājumu, risinājumu.

Ja mantojums vēl nav atklājies, tad pastāv iespēju to izdarīt, lai sāktu tecēt termiņš, kurā mantinieki var pieteikties mantojumam. Ja neviens mantinieks noteiktajā termiņā nepieteiksies, tad atbilstoši Notariāta likuma 306. pantam mantojuma lieta tiks izbeigta un mantojamā manta tiks atzīta par bezmantinieku mantu, kas saskaņā ar Civillikuma 416. pantu piekrīt valstij.

Saskaņā ar Notariāta likuma 294. pantu izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Ja jūs neietilpstat minēto personu lokā, tad, iespējams, ir kāda cita jums zināma persona, kas ietilpst, piemēram, mirušā īpašnieka kreditors. Savukārt, ja mantojums jau ir atklājies, tad būtībā jāgaida, kad notecēs termiņš, lai pieteiktos uz mantojumu.

Ja mantojuma lieta ir pabeigta, bet mantinieki īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vēl nav nostiprinājuši zemesgrāmatā, tad būtībā risinājumu nav, jo normatīvajos aktos nav noteikts termiņš šādu darbību veikšanai.