E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24929
Lasīšanai: 5 minūtes
1
5
1
5

Kadastrālās uzmērīšanas precizitāte

J
jautā:
07. decembrī, 2021
Gribu zināt

Labdien! Jautājums par kadastrālo uzmērīšanu. Vai to veic, ievērojot robežplānu (zemesgabala robežas – kupicas – ierādītas 90. gadu vidū, un tas viss papildināts ar robežu aktiem) vai kupicas dabā, kuru precizitāte teorētiski drīkst būt ar 20 m kļūdu (lai arī šodienas mērinstrumentu precizitāte ir ar dažu cm kļūdu)? Ir robežpunkts – kupica –, kurš pārsniedz 28 m kļūdu, un divas kupicas, kuras pārsniedz 10 m kļūdu (teorētiski iekļaujas 20 m pieļaujamajā kļūdu robežā). Ar šodienas instrumentu mērīšanas precizitāti robežpunktu, kam ir 28 m kļūda, atjauno ar 20 m kļūdu jeb mērinstrumenta teorētisko pieļaujamo kļūdu, sanāk, ka jaunajam zemes īpašniekam tiek piedāvāts samazināt robežplāna vēsturisko laukumu, kam arhīva materiālos ir arī teorētiskais laukuma aprēķins. (Vecais zemes īpašnieks, kas piedalījās zemes ierādīšanas procesā un robežpunktu aktu sastādīšanā, vairs nav pieejams, tādā izpratnē, ka pateiktu: jā, tas robežpunkts ir turpat, kur tika izvietots, cilvēks devies uz labākiem medību laukos.) Vēsturiski ierādītiem zemes gabaliem pēc kupicu ierādīšanas neveica kontrolmērījumus. Ar mērījumu protokoliem (kur šos mērījumu protokolus var meklēt), kas apstiprināja, ka dabā ierādītās kupicas atbilst teorētiskajam robežu plānam, jeb to visu piesedz ar frāzi 20 m kļūdīties drīkst, likums atļauj. Vēl mulsina atbilde, ka katram laukumam teorētiski drīkst būt mainīgā daļa, bet tai pat laikā to likumu neattiecina uz pārējiem laukumiem, jo to, ko vienam nogriež, tas tiek iedots citam klāt un, jo lielāks laukums, jo lielāka mainīgā daļa.

A
atbild:
15. decembrī, 2021
Valsts zemes dienests
Hardijs Lāns, sabiedrisko attiecību speciālists

Īstenojot zemes reformu, 90. gadu sākumā, mērniekam bija ierobežoti tehniskie un kartogrāfisko materiālu resursi, lai veiktu zemes robežu instrumentālo uzmērīšanu. Risinot šo problēmu, lauku apvidū, zemes uzmērīšanai tika noteikta vienkāršota zemes robežu noteikšanas metode – zemes robežu ierādīšana, kas pēc savas būtības nenodrošināja precīzu zemes robežu plāna sagatavošanu. Tas ir iemesls, kāpēc gan lēmumā par zemes piešķiršanu lietošanā vai par īpašuma tiesību atjaunošanu (atzīšanu), gan pašā zemes robežu plānā, kas sagatavots, izmantojot robežas ierādīšanas materiālus, norādīja, ka, veicot zemes īpašuma uzmērīšanu, zemes vienības kopplatība var mainīties. Tādējādi, instrumentāli uzmērot ierādīto zemes vienību (nosakot robežpunktu koordinātas) un izgatavojot zemes robežu plānu, iepriekš ierādītās zemes vienības kopplatība tiek precizēta.

Visus konkrētā īpašuma zemes robežu ierādīšanas materiālus apkopoja robežu ierādīšanas lietā (zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā), tajā skaitā arī veiktos mērījumus. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas arhīva materiālus var saņemt, izmantojot datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv pieejamo e-pakalpojumu “Informācija no arhīva materiāliem”.

Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi paredz, ka, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērniekam obligāti jāveic robežas apsekošana apvidū, kuras laikā uzmērāmās zemes un robežojošo zemes vienību īpašniekiem ir jāuzrāda savu īpašumu robežas, lai mērnieks varētu izvērtēt to atbilstību zemes robežu plāniem. Ja robeža apvidū atbilst zemes robežu plānam, mērnieks var turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Mērniekam, konstatējot trūkumus (izzudušas robežzīmes, mainījies robežas nosacījums u.tml.), nepieciešams veikt robežas atjaunošanu, savukārt, konstatējot neatbilstības, jāveic robežas neatbilstības novēršana.

Minētajos noteikumos ir noteikti kritēriji robežas stāvokļa izvērtēšanai, lai mērnieks konstatētu vai apvidū esošas robežas atbilst zemes robežu  plāniem. Ja ierādītām zemes vienībām, kuru platība ir lielāka par 0,5 ha, robežpunkta novietojuma atšķirība starp plānā attēloto un apvidū identificējamo robežpunktu nepārsniedz 20 m, ir uzskatāms, ka robeža ir atbilstoša zemes robežu plānam. Ja noteiktā pieļaujamā novietojuma atšķirība ir pārsniegta, veicama robežas neatbilstības novēršana. Šādā gadījumā mērnieka pienākums ir izvērtēt konkrēto situāciju un nosakot robežas neatbilstības rašanās cēloņus, pieņemt attiecīgo lēmumu – atjaunot robežu atbilstoši zemes robežu plānam vai arī atzīt apvidū esošās robežas par pareizām un norādīt, ka zemes robežu plāns sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā. Tāpat risinot robežu neatbilstību, mērnieks nedrīkst pieļaut robežu neatbilstības novēršanas ietvaros izdarīt slēptus darījumus, nepamatoti izmainot robežas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 41 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU