Ja dāvinātājs nav radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, dāvinājuma saņēmējam jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dāvinājuma vērtības, kas pārsniedz 1425 eiro.

Dāvinājuma līgumā var norādīt jebkādu nekustamā īpašuma summu. Līgumā summa tiek norādīta tāpēc, lai zemesgrāmatu nodaļa varētu aprēķināt valsts nodevu. Ja summa netiek norādīta, tad zemesgrāmatu nodaļa valsts nodevu rēķina, ņemot vērā kadastrālo vērtību. Ja līgumā būs norādīts lielāks nekustamā īpašuma novērtējums, tad valsts nodeva tiks aprēķināta no tās summas, kas norādīta līgumā.

Zvērināta notāra atlīdzība par darījumu sagatavošanu zemesgrāmatai tiek aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”.

Papildus būs jāmaksā valsts un kancelejas nodevas zemesgrāmatas nodaļā, t. i., kancelejas nodeva par jaunas tiesības nostiprinājumu – 14,23 eiro un par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – 7,11 eiro; valsts nodeva dāvinājuma gadījumā – 3% no nekustamā īpašuma vērtības (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”).

Pārdodot zemesgabalu, no ienākuma jāmaksā 20% nodoklis no kapitāla pieauguma, ja vien nav kāds no gadījumiem, kas paredz nodokļa atbrīvojumu. Apliekamais ienākums ir starpība, kāda veidojas, no nekustamā īpašuma pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtība būs dāvinājuma līgumā norādītā vērtība, kas nav lielāka par nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu.

Plašāka informācija par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma”.