Civillikuma 357. pants nosaka: ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība.

Saskaņā ar Civillikuma 356. pantu aizgādnība pār pilngadīgajiem pakļauta attiecīgiem noteikumiem par aizbildnību pār nepilngadīgajiem, ciktāl šie noteikumi nerunā pretim sekojošiem.

Aizgādnības būtība nav saistīta ar to, lai uzņemtos segt personas, kuras rīcībspēja ir ierobežota, izdevumus.

Saskaņā ar Civillikuma 258. panta pirmo daļu aizbilstamā uzturam var izlietot vienīgi nepieciešamos līdzekļus, sedzot patēriņu no viņa mantas ienākumiem un samērojot ar tiem visus izdevumus, lai daļu no šiem ienākumiem, ja vien iespējams, vēl ietaupītu. Ja rodas šaubas, aizbildnis lūdz bāriņtiesas padomu. Bāriņtiesa, izvērtējusi apstākļus, samazina izdevumus un cenšas atrast trūkstošos līdzekļus. Un saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja trūkst aizbilstamā līdzekļu viņa uzturam, aizbildnim nav pienākuma aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina.

Tātad izdevumus par personas, kuras rīcībspēja ir ierobežota, uzturu ir jāsedz no viņas mantas ienākumiem.

Civillikuma 304. pants noteic, ka visu, ko aizbildnis izlicis no saviem līdzekļiem nepilngadīgā lietās, viņš saņem atpakaļ no nepilngadīgā mantas līdz ar procentiem, ja, pat taupīgi saimniekojot, ir bijis nepieciešams naudu izlikt vai aizņemties.

Civillikuma 306. pants noteic, ka nejauši zaudējumi, kas aizbildnim, izpildot savus pienākumus, radušies bez viņa vainas, kā arī tie zaudējumi, kas viņam nodarīti aizbilstamā vainas dēļ, jāatlīdzina no aizbilstamā mantas.

Civilprocesa likuma 264.¹ pants noteic, ka pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

Tātad pieteikumu tiesai par personas rīcībspējas ierobežošanu var iesniegt ne tikai personas vecāks, bet arī citas likumā minētas personas. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta bāriņtiesai (aizgādņa iecelšanai), kā arī prokuroram un personai, kuras rīcībspēja ierobežota.

Civillikuma 235. pants nosaka: aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot šā likuma 229. pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki. Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos.

Personai nav jāuzņemas aizgādņa pienākumi pret savu gribu, jo saskaņā ar Civillikuma 247. pantu, kas uzņēmies aizbildņa pienākumu, tas nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai viņu no tā atsvabina.