Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības komitejas līdzpriekšsēdētājs Uģis Rotbergs, runājot par dezinformāciju un Krievijas īstenotajiem hibrīddraudiem, atsaucās uz 7. maija incidentu, kad Latvijas gaisa telpā ielidoja droni, uzsverot, ka šādu notikumu būtiskākais aspekts ir to izmantošana hibrīdajās ietekmes operācijās.
“Patiesais drauds nav paši droni, bet gan hibrīdās ietekmes kampaņas un koordinētās troļļu aktivitātes sociālajos medijos, kas izmanto šādus incidentus, lai pārbaudītu sabiedrības noturību, vājinātu demokrātiskās vērtības un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij,” norādīja U. Rotbergs.
FOTO: Erik Peinar, Riigikogu Kantselei.
Pirmajā paneļdiskusijā drošība tika aplūkota kā demokrātiskas pašaizsardzības jautājums, pārsniedzot tikai Baltijas valstu fiziskās aizsardzības ietvaru. Parlamentārieši analizēja tādus izaicinājumus kā dezinformācija, hibrīdie iejaukšanās mēģinājumi un uzticēšanās valsts institūcijām mazināšanās, uzsverot, ka tie Baltijas reģionā kalpo kā agrīni signāli apdraudējumiem, ar kuriem saskaras demokrātijas visā Eiropā. Īpaša uzmanība pievērsta tam, kā Baltijas valstu pieredze noturības stiprināšanā var sniegt būtiskus secinājumus politikas veidotājiem arī Rietumu un Dienvideiropā.
Savukārt konferences otrā sesija bija veltīta 35 gadu ilgās parlamentārās sadarbības izvērtējumam Baltijas Asamblejā. Parlamentārieši izcēla nozīmīgākos sasniegumus, sadarbības pagrieziena punktus un veiksmīgos modeļus kas stiprinājuši reģionālo noturību, veicinājuši politikas koordināciju un sekmējuši Baltijas valstu starptautisko lomu. Diskusijās vērtētas arī sadarbības attīstības iespējas, lai nākotnē efektīvāk reaģētu uz ģeopolitiskajiem, ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem Eiropā.
Kopā ar U. Rotbergu konferencē piedalās arī Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, kā arī delegācijas locekļi Juris Viļums un Ramona Petraviča.
FOTO: Erik Peinar, Riigikogu Kantselei.
Informācija par BA
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
