Labdien! Vai nekustamā īpašuma nodoklis var būt “nepieciešamie izdevumi” Civillikuma 863. un 866. panta izpratnē? Lieta tāda, ka, sadalot zemesgabalu divos atsevišķos gabalos, lai savu jauno gabalu nostiprinātu zemesgrāmatā, es biju spiests par iepriekšējo īpašnieku nomaksāt viņa NĪN parādu, par kuru īpašnieks nelikās ne zinis. Es īpašniekam piedāvāju šo viņa vietā nomaksāto NĪN parādu noformēt kā aizdevumu. Īpašnieks izvairās no sarunām un neatzīst šādu darījumu. Ļoti vēlos atgūt savu naudu, ko esmu iztērējis, nomaksājot citas personas NĪN parādu. Vai ir iespējams atgūt šo naudu? Ko darīt?
Atbilstoši Civillikuma 865. pantam par nepieciešamajiem izdevumiem atzīstami ir tādi, ar kuriem pašu lietas būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, un saskaņā ar Civilikuma 866. pantu nepieciešamie izdevumi ir atlīdzināmi katram, kas to taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā.
Pēc situācijas apraksta saprotu, ka nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ nevarējāt nostiprināt savas īpašumtiesības uz sadalīto zemesgabalu zemesgrāmatā, jo atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta trešajai daļai, ja nekustamo īpašumu atsavina vai dāvina, tad zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.
Nekustamā īpašuma nodokļa parāda samaksa, manuprāt, nevarētu tikt kvalificēta kā nepieciešamie izdevumi Civillikuma 856. panta izpratnē, jo parāda esamība pati par sevi nerada paša nekustamā īpašuma apdraudējumu tādā mērā, ka tas nevarētu pastāvēt bez tā vai tiktu iznīcināts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jūsu gadījumā šis jautājums būtu jārisina, ievērojot līgumu, saskaņā ar kuru tikai veikta nekustamā īpašuma sadale un jūs kļuvāt par atdalītā zemesgabala īpašnieku.
Piemēram, ja nekustamā īpašuma sadale un iegāde tikai veikta uz pirkuma līguma pamata, tad ir jāvērtē konkrētā līguma nosacījumi (vai bija informācija par parādu, samaksas kārtību) kopsakarā ar tiesību aktu regulējumu (skatīt Civillikuma 13. nodaļas pirmo apakšnodaļu “Pirkuma līgums”, kas paredz arī pārdevēja un pircēja pienākumus).
Civillikuma 2021. pants paredz, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu (piemēram, īpašumtiesību nostiprināšanu), tā arī uz zaudējumu atlīdzību (skatīt Civillikuma 8. nodaļu “Zaudējumi un to atlīdzība”).
Rekomendēju jums vērsties pie jurista vai zvērināta advokāta, kas palīdzētu atrast labāko risinājumu jūsu interešu aizstāvībai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!