Vēlos uzdot jautājumu par mantojumu. Mans tēvs bija civillaulībā ar sievieti, kurai pašai jau bija divi bērni no iepriekšējām attiecībām. Mans tēvs tos bērnus audzināja, bet viņi netika adoptēti. Respektīvi, mans tēvs nav oficiāli viņu aizbildnis. Mans tēvs ar to sievieti kopīgi bija privatizējuši dzīvokli (vienistabas), bet līdz galam nebija nokārtojuši zemesgrāmatu. Arī šobrīd tās nav. Tā sieviete nomira 2017. gadā, abi bērni nekādu mantojuma lietu nebija atvēruši. 2021. gadā nomira mans tēvs. Pēkšņi uzradās abi divi bērni un pieprasa, lai mēs dalām mantojumu trīs daļās. Mantojuma lieta vēl nav atvērta no manas puses, un viņi arī to vēl nav izdarījuši. Vai viņiem ir pamats pēc tik ilga laika kaut ko pieprasīt, un kā man šajā gadījumā rīkoties?
Civillikuma 693. un 694. pants noteic, ka mantiniekam sava griba ir jāizsaka notāra izsludinātajā termiņā, bet, ja tāds nav bijis, tad viena gada laikā. Šo termiņu skaita no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas mantinieka faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.
Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām noteikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.
No iepriekš minētā secināms, ka uz mantojumu piecus gadus pēc mantojuma atstājēja nāves var pieteikties:
Respektīvi, ja viņi mantojuma lietu neuzsāka 2017. gadā, bet to uzsākat jūs šobrīd – mantojumam pieteikties viņi var.
Ja dzīvoklis bija privatizēts kā divu cilvēku kopīpašums, tad mantots arī tas tiek daļās – jūs mantojat sava tēva daļu, otras kopīpašnieces bērni manto viņai piederošo daļu.
Visefektīvāk būtu vērsties pēc konsultācijas pie advokāta vai notāra, pirms uzsākat mantojuma lietu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!