Ceļu satiksmes noteikumu 14. punkts noteic, ka vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāli.

Ceļu satiksmes likuma 70. panta otrā daļa par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu gājējam no 2 līdz 6 naudas soda vienībām (no 10 līdz 30 eiro).

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 19. panta otro daļu, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai: reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Valsts policijai nav pienākums administratīvā pārkāpuma lietu obligāti izskatīt uz vietas. Policija lietu var izskatīt gan uz vietas, gan iestādē. Proti, saskaņā AAL 129. pantu, ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā.

Administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, ja:

• administratīvā pārkāpuma lietā ir iesaistīta nepilngadīga persona;
• administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta.

Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, to izskata iestādē. Ja iestādei ir vairākas teritoriālās struktūrvienības, administratīvā pārkāpuma lietu izskata tajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā ir pārkāpuma konstatēšanas vieta.

Proti, AAL paredz divas administratīvo pārkāpumu lietu kategorijas:

• lietas, kuras tiek izskatītas tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas (lietas izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā);
• lietas, kuras netiek izskatītas tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas (lietas izskatīšana iestādē).

Kā norādīts AAL skaidrojumos, ja vien tas ir iespējams, lieta ir jāizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, taču, vai tas ir objektīvi iespējams, ir atstāts amatpersonas ziņā.[1]

AAL 133. pants paredz, ka administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Valsts policijas pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu var pārsūdzēt.

AAL 166. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods, kā arī cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu: arī aizskartais mantas īpašnieks.

Atbilstoši AAL 167. pantam sūdzību iesniedz rakstveidā un tajā norāda:

• tās augstākās amatpersonas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
• sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru, bet juridiskajai personai: tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pārstāvis, arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru;
• lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
• kādā apjomā lēmumu pārsūdz;
• argumentus ar pamatojumu tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība;
• sūdzības iesniedzēja prasījumu;
• sūdzībai pievienotos dokumentus;
• sūdzības sastādīšanas laiku;

Jāņem vērā, ka saskaņā ar AAL 168. pantu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas

[1] Laveniece-Straupmane, N. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai. Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 399. lpp.