No 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāsies sociālo iemaksu kārtība pensiju apdrošināšanai, kāda ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. To paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ”, kas pašreiz ir izskatīšanā Saeimā un 7. oktobrī atbalstīts 1. lasījumā.  

Tāpat kā pašreiz arī grozījumu projekts paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksās 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma. Tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07% no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Grozījumu projektā ir arī precizēts, ka no 2022. gada 1. janvāra persona, kura saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma vai no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja izmaksātājs nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija un persona:

1)      nav reģistrējusi saimniecisko darbību – tā ir sociāli apdrošināta kā darba ņēmēja, kurai noslēgts uzņēmuma līgums;

2)      ir reģistrējusi saimniecisko darbību – tad ir sociāli apdrošināta kā pašnodarbinātais.

Ar grozījumiem likumā paredzētas izmaiņas pašnodarbinātā terminā attiecībā uz autoratlīdzības saņēmēju. Līdz šim noteikto, ka pašnodarbinātais ir arī “persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju”, aizstājot ar citu redakciju, proti, “pašnodarbinātais ir persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja”.

To paredz Saeimā pašreiz 1. lasījumā atbalstītā likuma grozījumu projekta redakcija.

Tātad, ja ir darbs ar algu, kas lielāka par 500 eiro, vienlaikus ir reģistrēta saimnieciskā darbība un ja autoratlīdzība būs mazāka par 500 eiro mēnesī, 10% iemaksas kā pašnodarbinātajam būs jāveic no faktiskā ienākuma.

Ja fiziskā persona ir saņēmusi autoratlīdzību ārvalstī, tai ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ārvalstī gūto ienākumu norādot gada ienākumu deklarācijas pielikumā D2 “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”. Latvijas rezidentu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijā. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli.

Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un kas attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli.

Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, taču ne ienākumiem, kurus fiziskā persona gūst ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai, ienākumam no dividendēm u. c.