Atbildība par narkotisko vielu glabāšanu iestājas no jebkāda konstatētā narkotisko vielu daudzuma.

Narkotisko vielu apmēri ir noteikti likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2. pielikumā.

Atbildība par nelielu narkotisko vielu apmēru paredzēta Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 48. pantā, proti, par neatļautu narkotisko vai psihotropo vielu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par neatļautu narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.

Piemērojot administratīvo sodu par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā vai neatļauti tās lietos.

Ja narkotiskās vielas nelielā apmērā tiek konstatētas pēc brīdinājuma piemērošanas, tad iestājas kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 253.² panta pirmo daļu, t. i., par neatļautu narkotisko vai psihotropo vielu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai neatļautu narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par neatļautu narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Atbilstoši Krimināllikuma 254. pantam persona, kura labprātīgi nodevusi narkotiskās, psihotropās, jaunas psihoaktīvās vielas vai tās saturošus izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, vai labprātīgi paziņojusi par to iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par šo vielu lietošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu.

Krimināllikuma 46. pants nosaka soda noteikšanas vispārējos pamatprincipus. Šie principi ir jāņem vērā obligāti, nosakot sodu katrā konkrētajā gadījumā. Visos gadījumos sods nosakāms, izvērtējot vainas formu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas stadiju, vainīgā lomu noziedzīgos nodarījumos u. c. [Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII2), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 195.–196. lpp.].

Savukārt šī panta otrajā daļā paskaidrots: nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā to, vai apsūdzētais ir iepriekš krimināli sodīts, vai sodāmība ir dzēsta. Nepabeigtus kriminālprocesus tiesa, nosakot sodu, vērā neņem, jo šādā kriminālprocesā nav stājies spēkā tiesas spriedums, līdz ar to nav pierādīta apsūdzētā vaina konkrētā noziedzīgā nodarījumā.