Šajā gadījumā jāskatās, kas ietilpst mantojuma masā (var būt gan kustamais, gan nekustamais īpašums).

Proti, mantojuma masā ietilpst viss, kas mirušajam piederēja vai uz ko viņam bija tiesības viņa nāves laikā, tas ir, kustamā, nekustamā manta, tiesības un saistības (Civillikuma 382. pants).  

Ja mantojuma atstājējs nav atstājis testamentu un mantojuma masa nav sadalīta, slēdzot mantojuma līgumu, mantinieki mantos pēc likuma saskaņā ar Civillikumā noteikto kārtību. Katrs mantinieks no mantojuma masas mantos savu daļu.

Mantojot pēc likuma, mantinieki ir laulātais, radinieki un adoptētie. Radinieku mantošanas kārtību nosaka likumisko mantinieku šķiras. Civillikums izšķir četras likumisko mantinieku šķiras (Civillikuma 404. pants). Tātad mantojamo daļu apmērs ir atkarīgs no mantinieku šķiras un skaita.

Apstiprinot mantiniekus mantojuma tiesībās, līdzmantinieki var iegūt mantojumu gan vienādās, gan dažādās daļās. Līdz mantojuma dalīšanai mantinieki valda mantojumu nedalīti, un viņu savstarpējās attiecības regulē Civillikuma 715.–723. pants, bet, ja viņi vēlas mantojumu dalīt, – 724.–726. pants. 

Ja mantojuma atstājējs nav noteicis nedalītā mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas kārtību, tad to nosaka līdzmantinieku vairākums pēc mantojuma daļu lieluma.

Mantiniekiem ir savstarpēji jāvienojas par mantojuma sadali, bet, ja tas nav iespējams, tad mantojums ir dalāms tiesas ceļā. Mantojuma dalīšanas kārtība noteikta CL 731.–740. pantā.