Latvijā nav noteikts īpašs statuss bērnu vecākiem, kuri audzina bērnus vieni paši, līdz ar to nav kāda īpaša atbalsta vientuļajām māmiņām. Jums pienākas tāds pats valsts atbalsts kā jebkurai ģimenei ar bērniem. Turklāt bērnam ir tēvs, kurš, kā liecina situācijas apraksts, ir vienkārši izvēlējies neuzņemties atbildību, jo otra puse tā ir pieļāvusi, taču tāpēc ir tiesību normas, kas šādās situācijas aizsargā bērna un bērna mātes intereses.

Ja bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti brīvprātīgi, tā jānosaka tiesā, ceļot prasību par paternitātes noteikšanu.

Civillikuma 157. panta otrā daļa paredz, ka tiesa, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu.

Ja bērna izcelsmes noteikšanai ir nepieciešams veikt DNS testu, Civilprocesa likuma 249.¹ pants paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Vienlaikus ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu var iesniegt prasību arī par uzturlīdzekļu piedziņu. Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tātad, ja sniedzat tiesā apvienotu prasību par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu, valsts nodevas un kancelejas nodevas jums nav jāmaksā. Šī norma attiecas arī uz izdevumiem par DNS ekspertīzi. Ja tiesa apmierinās prasību, visi izdevumi gulsies uz atbildētāja – bērna tēva – pleciem.

Profesionāli sagatavots prasības pieteikums var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu, tāpēc ieteicams meklēt advokāta palīdzību.

Ja bērna tēvs uzturlīdzekļus nemaksās arī pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās, tos varēs saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Par sociālās palīdzības iespējām jāinteresējas dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā, taču jārēķinās, ka arī tur, iespējams, ieteiks vispirms risināt paternitātes jautājumu.