Rezultāts stabils – nedaudz zem viduspunkta
Atbilstoši mērījuma metodoloģijai tiesībpratības vidējais rādītājs skalā tiek noteikts, ņemot vērā atbildes uz jautājumiem, kuros aptaujas dalībnieki novērtē savu informētību par tiesībām un pienākumiem, valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī informācijas pieejamību par dažādiem tiesību jautājumiem un spēju to izprast.
Salīdzinot ar pirmo mērījumu pērn, kad tiesībpratības indekss skalā no 4 līdz 16 tika novērtēts ar 9,97 punktiem, šogad tas nedaudz krities, sasniedzot 9,67 punktus. Samazinājums nav būtisks, tāpēc varētu teikt, ka tiesībpratības līmenis saglabājis stabilu pozīciju – nedaudz zem vidējās vērtības (10 punkti).
Neraugoties uz to, jaunākā mērījuma dati parāda vairākas gan jau zināmas un ilgstoši nerisinātas problēmas (piemēram, grūti uztverama valsts informācija par juridiskiem jautājumiem), gan jaunas, kurām vērts pievērst uzmanību. Piemēram, dati norāda uz tendenci retāk izmantot oficiālos valsts tiesiskās informācijas avotus respondentu vidū, kuri lieto mākslīgā intelekta rīkus.
Mākslīgā intelekta rīku pieejamība nepaaugstina informētību
Kopš iepriekšējā tiesībpratības mērījuma 2025. gadā divkāršojies (līdz 31%) respondentu īpatsvars, kas informāciju par likumiem un noteikumiem meklē ar mākslīgā intelekta palīdzību (pērn 15%).
Neraugoties uz to, mērījuma dalībnieki 2026. gadā skeptiskāk vērtēja iespējas atrast nepieciešamo informāciju par tiesībām un savu informētību par tām. Piemēram, ja pērn vairāk nekā puse (53%) norādīja, ka informāciju par tiesībām ir viegli atrast, šogad tam piekrīt vien 42%.
Samazinājies arī pašvērtējums spējai saprast valsts iestāžu sniegto informāciju par juridiskiem jautājumiem – tikai 30% aptaujas dalībnieku norādīja, ka to ir ļoti viegli (2%) vai drīzāk viegli (28%) saprast. Salīdzinājumam – pērn 38% aptaujas dalībnieku norādīja, ka valsts iestāžu sniegtā informācija ir viegli saprotama.
Arī kopējais informētības par savām tiesībām vērtējums ir nedaudz samazinājies. Ja pērn 60% aptaujas dalībnieki norādīja, ka ir pietiekami labi informēti par savām tiesībām, šogad tā uzskata 56%.
Vienlaikus ir pieaudzis pētījuma dalībnieku īpatsvars, kuriem grūti novērtēt savas zināšanas un informācijas pieejamību. Piemēram, uz jautājumu, kurā tika lūgts novērtēt spēju atrast informāciju par savām tiesībām, grūti atbildēt bija 24% (pērn 16%). Savukārt, atbildot uz jautājumu par spēju izprast valsts iestāžu sniegto informāciju, grūti atbildēt bija 16% (pērn 10%).
LV portāla infografika.
LV portāla infografika.
Juridiskus jautājumus risina retāk
Gan pirmā, gan otrā mērījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotāju tiesībpratības pašvērtējumu ietekmē ne tikai informācijas avotu izvēle, izglītības un ienākumu līmenis (autoritatīvi avoti, augstāks izglītības un ienākumu līmenis → augstāks pašvērtējums), bet arī praktiskā pieredze juridisku jautājumu kārtošanā. Piemēram, aptaujas dalībnieki ar pieredzi biežāk apgalvo, ka ir labi informēti par savām tiesībām (60%), nekā respondenti bez pieredzes (47%).
Tāpēc grūtības novērtēt informācijas par tiesībām pieejamību un valsts informācijas kvalitāti šajā mērījumā, iespējams, ietekmējusi pieredzes neesamība, proti, cilvēkiem nemaz nav bijusi vajadzība meklēt un izprast informāciju par savām tiesībām. 2026. gada mērījumā katrs trešais jeb 33% respondentu norādīja, ka pēdējo trīs gadu laikā nav saskārušies ar vajadzību risināt juridiskus jautājumus.
Šis ir viens no interesantākajiem rādītājiem jaunākajā tiesībpratības mērījumā, jo ir teju divas reizes lielāks nekā pirms gada, kad tikai 17% aptaujas dalībnieku apgalvoja, ka nav saskārušies ar vajadzību risināt kādas formalitātes.
Tādējādi nesena pieredze juridisku jautājumu risināšanā 2025. gada mērījumā bija 83%, bet 2026. gadā jau tikai 67% respondentu.
Vai tas varētu liecināt, ka cilvēki kļūst apzinīgāki, savlaicīgi risina ar tiesībām saistītus jautājumus, bet valsts pakalpojumu saņemšana kļūst vienkāršāka? Lai izdarītu šādus secinājumus, nepieciešams vairāk datu ilgtermiņā. Kā pamatoti atzīmē pētījuma veicēji, otrais tiesībpratības mērījums neaptver laika periodu (“trīs gadu atmiņas logs”), kad tika nodrošināts valsts atbalsts 2022./2023. gada apkures sezonā, kas ietekmēja daudzas Latvijas mājsaimniecības un radīja nepieciešamību vērsties institūcijās atbalsta saņemšanai (risināt formalitātes).
LV portāla infografika.
Augstākais pašnovērtējums zināšanām par darba tiesībām
Tiesībpratības mērījums arī apstiprina, ka mājokļu apsaimniekošana ir viena no tām jomām, kurā iedzīvotāji biežāk saskaras ar juridiskiem jautājumiem (13%). Aktuālo tēmu augšgalā ir arī nodokļi (27%), īpašumtiesības (19 %), sociālie pabalsti (16%), mantojuma tiesības (13 %), darba tiesības (13 %). Šīs lielākoties ir arī jomas, kurās iedzīvotāji jūtas vairāk informēti (pieredzes faktors).
Visaugstākais pašvērtējums iedzīvotājiem ir darba tiesībās – šajā jomā savas zināšanas kā labas vai ļoti labas novērtēja 52% respondentu (pērn tie bija 60%). Ievērojami mazāk respondentu – 21% – pārzina parādu piedziņas procesu (pērn 27%).
Tikai 31% ir informēts par tiesībām pārsūdzēt valsts vai pašvaldības iestādes amatpersonas lēmumu (pērn 36%).
Personas datu aizsardzības jomā savas zināšanas kā labas novērtējusi mazāk nekā trešdaļa jeb 30% respondentu (pērn 34%).
Tikai 29% mērījuma dalībnieku zināja par iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību (2025. gadā – 33%). Turklāt vissliktāk informētas par valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir tās iedzīvotāju grupas, kurām nepieciešamības gadījumā būtu tiesības to pieprasīt. Piemēram, 75% respondentu ar zemiem ienākumiem (līdz 500 eiro mēnesī) un 72% aptaujas dalībnieku bez ienākumiem nav informēti par šādām tiesībām. Mērījuma rezultāti arī norāda uz vāju izpratni, kam un kādos gadījumos ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Kopumā 44% respondentu nevarēja nosaukt iestādi, kur vērsties, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, bet 31% respondentu no piedāvātajiem izvēles variantiem norādījuši neatbilstošu institūciju.
LV portāla infografika.
Nezina, kā rīkoties krīzes situācijās un neizrāda pašiniciatīvu
Tiesībpratības mērījuma dalībniekiem tika lūgts arī novērtēt savas zināšanas par to, kā rīkoties, ja valstī tiktu izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis. Lai gan situācijai ir tendence nedaudz uzlaboties, iegūtās atbildes arvien norāda uz informācijas un arī pašiniciatīvas trūkumu sabiedrībā. 59% aptaujas dalībnieku atzina, ka viņu zināšanas par šiem jautājumiem ir sliktas vai ļoti sliktas (pērn 63%).
Vienlaikus, lūgti atzīmēt, kādas civilās aizsardzības iemaņas paši ir apguvuši pēdējo divu gadu laikā, lai sagatavotos krīzēm dabas vai tehnoloģisku katastrofu vai militāra apdraudējuma gadījumā, 52% atzina, ka tādas nav apguvuši.
Tikai nepilni 10% norādīja, ka mājsaimniecībā ir sagādājuši ūdens, pārtikas un enerģijas rezerves, sagatavojuši “72 stundu” somu.
Savukārt 33% ir saņēmuši instruktāžu par ugunsdrošību un evakuāciju darba vietā vai mācību iestādē, kas nereti ir formāla. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka dažādu veidu apmācības, kursi, izglītojošas lekcijas un semināri par civilās aizsardzības jautājumiem lielākoties tiek nodrošināti publiskajā sektorā strādājošajiem. Savukārt praktiskas iemaņas rīcībai reālos krīzes vai militāra apdraudējuma apstākļos ir apguvis absolūts sabiedrības mazākums. Tikai 5% respondentu bija apzinājuši iespējamās patvēruma vietas.
No kreisās: Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Vitovskis, LV portāla galvenā redaktore Edīte Brikmane, “Berg Research” valdes priekšsēdētāja Ilze Rozenberga, “Latvijas Vēstnesis” valdes locekle Ieva Viļuma, Latvijas Universitātes (LU) attīstības prorektors Enno Ence un pasākuma vadītājs Oskars Priede piedalās pētījuma “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2026” prezentācijas pasākumā LU Zinātņu mājā.
Foto: Ieva Leiniša, LETA.
Par aptauju
“Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “BergResearch” 2026. gada vasarā veica kvantitatīvu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kā sabiedrība kopumā vērtē savas zināšanas un informācijas pieejamību par dažādiem tiesību jautājumiem. Aptaujā piedalījās 1008 respondenti, kas pārstāv iedzīvotāju kopu dažādos vecuma, ienākumu, izglītības u.c. segmentos, vecumā no 16 līdz 75 gadiem.
Pilns pētījuma rezultātu apkopojums pieejams LV portāla sadaļā “Tiesībpratība”: https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba.
Raksts pirmo reizi publicēts žurnālā “Jurista Vārds” 2026. gada 13. oktobra numurā.
