Pirms pieciem gadiem spēkā vēl bija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK), kura 149.¹⁵ panta piektā daļa paredzēja, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400  eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Atbilstoši LAPK lietas par dažādiem administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, par kuriem bija paredzēts piemērot administratīvo arestu izskatīja rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Turklāt lietas par LAPK 149.¹⁵ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuras ir saistītas ar alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskatīja 15 dienu laikā pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

Ja persona dzīvesvieta ir ārvalstī, tās pienākums par to bija paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). Tā kā nav zināmi visi faktiskie apstākļi, pastāv iespēja, ka persona to nebija izdarījusi un tiesas tiesneša spriedums administratīvā pārkāpuma lietā tika nosūtīts uz personas deklarēto dzīvesvietu Latvijā.

LAPK 317. pants paredzēja, ka lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums. Lēmumu par administratīvo arestu izpildīja divu gadu laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

Ja divu gadu laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei persona neizcieta noteikto sodu, iestājās noilgums.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka gadījumos, kad Valsts policija (VP) personu, kurai bija piespriests administratīvais arests, bija izsludinājusi meklēšanā, ceļojot uz vai no ārvalstīm, attiecīgās valsts robežsardze sistēmā to varēja redzēt. Līdz ar to persona varēja tikt aizturēta lidostā.

Taču LAPK 2020. gada 1. jūlijā zaudēja spēku un tā vietā stājās spēkā jauns Administratīvās atbildības likums (AAL).

Jaunajā likumā vairs nav tāda administratīvā soda veida kā administratīvais arests.

Līdz šim normatīvie akti neparedzēja iespēju atcelt piemēroto administratīvo arestu. Savukārt, stājoties spēkā AAL, administratīvo arestu, kas piemērots līdz 2020. gada 30. jūnijam, vai nu neizpilda, vai tā izpilde ir jāizbeidz.

Saskaņā ar AAL 4. panta otro daļu normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.

No 2020. gada 1. jūlija administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot AAL paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, nosaka attiecīgo nozari regulējošie likumi vai pašvaldību saistošie noteikumi.

Tādējādi norādām, ka Ceļu satiksmes likuma (CSL) 62. panta piektā daļa joprojām par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē paredz sodu (naudas sodu no 240 līdz 400 naudas soda vienībām (no 1200 līdz 2000 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 5 gadiem).

To, vai personai ir piemēroti administratīvie sodi, var pārbaudīt tīmekļvietnes latvija.lv sadaļā “Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa”.