Satversmes tiesas spriedumā “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam” atzina likumu normas par zemes nomas maksas pakāpenisku samazināšanu par neatbilstošām Satversmei.

Spriedumā nav teikts, ka nedrīkst samazināt nomas maksu. Un Satversmes tiesa arī nenoteica jelkādus maksimālā nomas maksas apmēra procentus.

Saskaņā ar spriedumu nomas maksājumu ierobežojošās procentu normas vairs nav spēkā no 2019. gada 1. maija. Likumdevējam ir jānosaka jauns regulējums piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām.

Saeimas Juridiskajā komisijā pašreiz pirms otrā lasījuma tiek skatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Šie grozījumi paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Likumprojektā formulēts: likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.

Pašreiz daudzdzīvokļu mājās, kur nav spēkā esošu līgumu vai spēkā esošu tiesas spriedumu, dzīvokļu īpašniekiem (zemes lietotājiem) un zemes īpašniekiem, slēdzot nomas līgumu, jāvienojas par nomas maksu. Ja puses nespēj vienoties, strīda gadījumos nomas maksu nosaka tiesa.