Satversmes tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina likumos noteiktās normas, ka zemes nomas maksa no 2018. gada 1. janvāra ir līdz 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2019. gada 1. janvāra – līdz 4%; no 2020. gada 1. janvāra – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Spriedums par zemes nomas maksas procentuālo ierobežojumu atcelšanu nenozīmē, ka tagad zemes īpašnieki var vienpersoniski lemt par to, cik lielai jābūt nomas maksai. Satversmes tiesa nav noteikusi jelkādus maksimālā nomas maksas apmēra procentus.

Zemes nomas maksai pašreiz nav ierobežojuma procentos. Un pēc Satversmes tiesas sprieduma nepieciešams jauns regulējums piespiedu nomas gadījumiem. Tiesa spriedumā norādīja: likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos, ir jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības.

Saeimas Juridiskajā komisijā pašreiz pirms otrā lasījuma tiek skatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Šie grozījumi paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Likumprojektā formulēts – likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.

Tā kā vecais regulējums nav spēkā, jaunā vēl nav, pašreiz daudzdzīvokļu mājās, kur nav spēkā esošu līgumu vai spēkā esošu tiesas spriedumu, dzīvokļu īpašniekiem (zemes lietotājiem) un zemes īpašniekiem, slēdzot nomas līgumu, jāvienojas par nomas maksu. Ja puses nespēj vienoties, strīda gadījumos nomas maksu nosaka tiesa.