Zemes nomas maksu regulē likumi, nevis kāda iestāde. Par nomas maksas apmēru vienojas zemes īpašnieks un ēkas (dzīvokļu) īpašnieki. Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punkts paredz privatizētā objekta īpašnieka pienākumu slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemesgabala īpašnieku – fizisko vai juridisko personu –, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Zemes nomas maksai pašreiz nav ierobežojuma procentos. Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu no 2019. gada 1. maija spēkā vairs nav likumu normas, kas piespiedu dalītā īpašuma gadījumā noteiktu zemes nomas maksas augšējo robežu gadījumos, kad puses nevar par maksu vienoties.

Zemes īpašnieks nevar prasīt nomas maksu, cik vien lielu iedomājas, un iedomāties, ka otrai pusei tai bez iebildumiem jāpiekrīt.

Ja abas puses (zemes īpašnieks un zemes lietotāji, dzīvokļu īpašnieki) nevar vienoties par nomas maksu, strīdu izšķir tiesa, nomas maksu nosaka saskaņā ar Civillikuma 2123. pantu (ja par nomas vai īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi vai īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Bet, ja arī šās mērauklas nav un puses tikai vispārīgi izteikušās, ka par maksu viņas savā starpā vienosies, tad, ja šāda vienošanās nenotiek, maksas apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata.)

Savukārt Civillikuma 2120. pantā noteikts: nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc.

Ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 par Satversmei neatbilstošiem un spēkā neesošiem no 2019. gada 1. maija tika atzīti pēdējie grozījumi normatīvajos aktos, kas skar nomas tiesisko attiecību regulējumu, tajā skaitā nosakot nomas maksas augšējo robežu procentos no zemes kadastrālās vērtības.

Saeima ar 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. pantu, kas stājās spēkā 2017. gada 27. jūnijā, izteica likuma par dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma:

1) no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

2) no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

3) no 2020. gada 1. janvāra – līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”

Tātad zemes nomas maksas ierobežojums līdz 4% no kadastrālās vērtības bija spēkā tikai no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. aprīlim.

Vēl pirms tam nomas maksas “griesti” ir bijuši noteikti gan 5%, gan 6% apmērā no kadastrālās vērtības.