Darba līgumā norādītais mēnesī nostrādājamo darba stundu skaits nosaka jūsu nodarbinātības noteikumus, to, vai jums tiek nolīgts normāls darba laiks vai nepilns darba laiks. Tāpat darba devējs, norādot darba līgumā mēnesī obligāti nostrādājamo stundu skaitu, sasaista to ar darba samaksu – stundas tarifa likmi vai konkrētu algu.

Piemēram, darba devējs var nolīgt mēnesī nostrādāt ne mazāk kā 140 stundas, par to nosakot algu – 800 eiro.

Taču darba devējs par tādu pašu algu – 800 eiro – var likt nostrādāt 160 stundas. Tātad izveidojas lielāks darba stundu skaits, bet mazāka samaksa.

Jānorāda, ka katru mēnesi normāla darba laika ietvaros ir atšķirīgs darba stundu skaits. Piemēram, šogad janvārī un februārī bija 160 darba stundas, martā – 184 stundas, bet aprīlī – 158 darba stundas, savukārt maijā un jūnijā būs 159 darba stundas. Jūlijā, augustā septembrī – 176 darba stundas, oktobrī – 168, novembrī – 167, bet decembrī – 166 darba stundas.

Tiesību normas nosaka darba devējam pienākumu, nodarbinot darbinieku, kam nolīgts normālais darba laiks, izmaksāt ne mazāku darba samaksu kā valstī noteiktā minimālā darba alga. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.