Tā kā jautājums ir komplicēts, atbildi savas kompetences ietvaros sniedz attiecīgi Tieslietu ministrijas speciālisti.

Par mantas arestu - TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska:
„Attiecībā uz mantas konfiskāciju kā sodu informēju, ka Krimināllikumā (turpmāk – KL) paredzētais sods ir jānošķir no Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) paredzētās noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas.

Atbilstoši KPL 355.pantam manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Savukārt sods - mantas konfiskācija – ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts labā.

Pieņemu, ka jautājums par grozījumiem KPL un mantas sarakstu tomēr ir jautājums par grozījumiem likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, ar kuriem KPL tiks papildināts ar jaunu pielikumu „Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nav konfiscējama” (turpmāk – 4.pielikums).

4.pielikums izstrādāts atbilstoši KL 42.panta ceturtajai daļai, kas noteic, ka likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama.

Līdz 4.pielikuma pieņemšanai un spēkā stāšanās brīdim praksē manta, kura nav konfiscējama, tiek noteikta, izmantojot KPL 1.pielikumu „Manta, kurai nav uzliekams arests”. Šāda prakse pastāv, pamatojoties uz pieņēmumu, ka, ja mantai nav uzliekams arests, tad to nav iespējams arī konfiscēt.

4.pielikuma saraksts aptvers gan mantu, kas nepieciešama pašam notiesātajam, viņa ģimenes locekļiem vai personai, kas atrodas notiesātā apgādībā. Pamatā sarakstā ietverta manta, kas ietverta arī Kriminālprocesa likuma 1.pielikumā „Manta, kurai nav uzliekams arests”.

Mantas konfiskācijas soda mērķis nav padarīt kādu par bezpajumtnieku vai atstāt personu bez iztikas līdzekļiem, tādēļ sarakstā ietverta manta, kas veido minimālo personai ikdienā nepieciešamās mantas apjomu. Tāpat ietverta tehnika un darbarīki, kas nepieciešami saimnieciskās darbības vai profesionālās darbības turpināšanai, kā arī manta, kas nepieciešama lauksaimniecības turpināšanai.

Mantas konfiskācijas mērķis nav panākt, ka persona nonāktu valsts apgādībā, jo pati nespēj sev nodrošināt iztiku. Sarakstā ietverts arī personas vienīgais mājoklis, lai novērstu situāciju, kad notiesātais un viņa ģimenes locekļi paliek bez pajumtes.

Vēršu uzmanību uz to, ka atbilstoši KL 42.panta trešajai daļai,  tiesa konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Turklāt kopš 2013.gada 1.aprīļa nevienā panta sankcijā mantas konfiskācija nav paredzēta kā obligāta.”

Par Zemesgrāmatas likuma piemērošanu – TM Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte Kristīne Miļevska:
„Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46.panta piekto daļu tiesību aprobežojumu un tiesību nodrošinājumu, kuriem citos likumos noteikts atzīmju veids, sekas apspriež pēc tiem likumiem, kuros šīs atzīmes paredzētas. Kriminālprocesa likuma 361.panta sestajā daļā noteiktas aresta sekas - aizliegums šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.

No minētās tiesību normas izriet, ka no aresta izrietošs aizliegums attiecas ne tikai uz lietu tiesību nodibināšanu, tas ir, ar darījuma, ar ko iegūst lietu tiesības uz nekustamo īpašumu, nostiprināšanas, bet arī attiecībā uz saistību tiesību nodibināšanu, tas ir, paša darījuma noslēgšanu.

Ievērojot minēto, atzīmes par aresta uzlikšanu nekustamajam īpašumam sekas liedz zemesgrāmatā ierakstīt Zemesgrāmatu likuma 45.panta 7.punktā paredzēto atzīmi, tas ir, ar īpašnieka piekrišanu – visu, ko varētu nostiprināt ierakstu veidā, līdz to šķēršļu novēršanai, kuru dēļ šāds nostiprinājums nav iespējams.”