No jūsu aprakstītās situācijas saprotu, ka sākotnējie mantinieki (māsa un brālis) ir pieņēmuši mantojuma atstājēja mantojumu un saņēmuši mantojuma apliecību, un savā starpā ir noslēguši notariālu mantojuma sadales līgumu. Ar mantojuma sadales līgumu mantinieki vienojas, ka, piemēram, vienu kontrētu nekustamo īpašumu visā tā sastāvā savā īpašumā iegūst mantinieks A, savukārt otru nekustamo īpašumu – mantinieks B. Ja starp mantiniekiem noslēgts šāds līgums, tad uz mantojuma apliecības pamata saņemtās mantoto īpašumu domājamās daļas nereģistrē zemesgrāmatā uz katra mantinieka vārda, bet gan, pamatojoties uz nosēgto mantojuma sadales līgumu, mantiniekiem zemesgrāmatā tiek nostiprinātas īpašuma tiesības katram uz veselu nekustamo īpašumu (vai daļu), atbilstoši līguma noteikumiem. Ja līdzmantinieks (brālis) devās mūžībā, nepaspējis savas īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā, tad viņa mantinieki (bērni) manto arī to īpašumu, kuru tēvs bija tiesīgs iegūt uz mantojuma sadales līgumam pamata. Šajā gadījumā divi bērni katrs 1/2 domājamās daļas apmērā mantos gan to mantu, kas piederēja pašam mantojuma atstājējam (tēvam), gan to mantu, ko tēvs ieguva uz mantojuma sadales līguma pamata. Ar mantojuma pieņemšanu bērniem ir saistošs tēva iepriekš noslēgtais mantojuma sadales līgums, un tas būs jāizpilda pilnā apmērā. Tēva māsa savas īpašuma tiesības uz konkrēto nekustamo īpašumu, kas viņai pienākas uz mantojuma sadales līguma pamata, varēs nostiprināt zemesgrāmatā pēc tam, kad mantojuma tiesībās būs apstiprināti brāļa bērni un saņemta mantojuma apliecība. Nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai īpašuma tiesību nostiprināšanai uz māsas vārda parakstīs māsa un mirušā brāļa mantinieki (viņa bērni).

Māsa kā otrās šķiras mantiniece nevarēs mantot no brāļa, ja uz brāļa mantojumu ir pieteikušies pirmās šķiras mantinieki – viņa bērni –, kuri saskaņā ar Civillikumu manto prioritārā kārtībā.