No jautājuma izriet, ka konkrēto stāvvietu vēlaties pirkt un tā ir atsevišķs īpašums, kas pieder trešajai personai. Tātad uz autostāvvietu arī neattiecas kopīpašuma lietošanas tiesības. Konkrētās autostāvvietas lietošanas tiesības jūs iegūstat uz līguma pamata. Šāds līgums attiecīgi pēc tiesiskās dabas ir pielīdzināms nomas līgumam, ko regulē Civillikuma normas, konkrēti sadaļa par nomas līgumu. Parakstot nomas līgumu, jūs lietošanā (nevis īpašumā) par maksu iegūstat autostāvvietas lietošanas tiesības transportlīdzekļa novietošanai. Tas nozīmē, ka jūs ar šo īpašumu brīvi rīkoties nevarēsiet, jo īpašums pieder trešajai personai. Neredzot šī līguma saturu, ir grūti komentēt tā “zemūdens akmeņus”, bet vēlos vērst jūsu uzmanību uz līguma saturu, rūpīgi izlasīt to. Pievērst uzmanību līguma sadaļai par nomas maksu, tās grozīšanas kārtībai, tam, vai līgumā ir paredzēts līgumsods, to atbilstībai Civillikuma 1716. pantam. Tāpat jāpārliecinās par to, vai līgumā noteikti procenti un vai paredzēta vienpusēja līguma izbeigšanas kārtība. Iespējams, ka vēlāk autostāvvietas īpašnieks šo īpašumu arī izdomā pārdot.  

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1. pantam zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Ieraksts zemesgrāmatā ir saistošs trešajām personām, kamēr prasības kārtībā tas nav anulēts. Droši vien autostāvvietas īpašnieks savu īpašumu ar šādu ierakstu par nomas līgumu par labu trešajai personai zemesgrāmatā neapgrūtinās.

Pastāv arī gadījumi, kad uz virszemes autostāvvietām attiecas Civillikumā paredzētās kopīpašnieku tiesības. Kopīpašuma lietošanas tiesību noteikšanas kompetence ir tikai dzīvokļu īpašnieku kopībai (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punkts).

Augstākās tiesas Civillietu palāta atzinusi, ka tiesības uz kopīpašuma dalītu lietošanu ir saistību tiesības, kas nav ierakstāmas zemesgrāmatā.