Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Kā es likumiski varu iesūdzēt tēvu, pierādīt emocionālo vardarbību, kas tika uzsākta bērnībā pret nepilngadīgo un turpinās, cilvēkam esot 40 gadu vecumā? Bērnībā bija arī fiziskā vardarbība. Šīs vardarbības dēļ es nonācu psihiatriskajā slimnīcā. Tagad vecāku manipulācijas un terors atkārtojas, lai gan kopā nedzīvojam. Viņi piedāvāja palīdzēt iegādāties vieglo auto Vācijā, jo Latvijā visi, pēc viņu teiktā, krāpjas. Es piekritu. Mašīna tika iegādāta, taču vēl nav uz mana vārda pārrakstīta. Tāpat viņi piedāvāja to iegādāties uz pusēm, es piekritu un pārskaitīju 4 000 eiro. Tēvs bija paņēmis bibliotēkā žurnālus, manuprāt, ar prostitūtām, kas pozē kailas. Es uzskatu, ka šādā veidā tiek atbalstīts viss ļaunais, kas pasaulē ir saistīts ar sieviešu pazemošanu, tas veicina prostitūciju un, esot precētam, nav normāli šādus žurnālus patērēt. Mans viedoklis netika akceptēts, sākās apsaukāšana par “slimu”, centieni pazemināt manu pašapziņu, draudēšana, ka mašīna netiks pārrakstīta uz mana vārda, šantāža. Mani vecāki ir bezatbildīgi cilvēki, dzemdēja mani un manu brāli, dzīvojot uz vecmāmiņas rēķina viņas dzīvoklī, kam ir tikai viena istabiņa. Man līdz pat 3.–4. klasei nebija savas vietas, istabas. Mēs, četri cilvēki, mitinājāmies vienā mazā istabā, kur vajadzēja pildīt mājasdarbus bez klusa stūrīša. Mūsdienās cilvēki plāno bērnus, saprot, vai varēs vai nevarēs tos atļauties. No bērna kājas mani mēdza fiziski sodīt, iekaustot ar armijas siksnu, draudot, tiklīdz mans viedoklis vai domas nesakrita ar tēvu. Tiku sista, brālim redzot. Emocionālā vardarbība izpaudās arī kā mana ģērbšanās stila noniecināšana, sakot, ka es darbu nedabūšu, pēc kā es izskatos. Fizkultūrā vajadzēja slēpes, tas manam tēvam bija šoks, ko es te iedomājos, bet pats iegādājās auto, ar kuru viņam nekad nebija laika aizvest mani uz skolu vai māti uz darbu. Katru reizi, kad atbraucu pie viņiem ciemos, tagad man ir 40 gadu, joprojām tiek noniecināts mans apģērbs, apgalvots, ka es nonākšu uz ielas, mani gaida tāds liktenis, visas manas veselīgās sporta aktivitātes tiek noniecinātas, kaut arī tās man sniedz prieku un lieliski padodas. Tēvs ieteica pārtraukt sportot. Man ir maģistra grāds mākslā, kuru ieguvu pati. Mani vecāki man nav nodrošinājuši izglītību. Pat uz manu izlaidumu viņi nebija. Jebkāda vesela, sirsnīga cilvēka saskarsme manam tēvam izraisa nicinošu smīnu. Kad es gribēju lūgt palīdzēt man atrast auto, lai mani neapkrāpj, mana tēva seja kļuva nicīga, un viņš sāka stāstīt, pacelt balsi, ka vispirms cilvēks apgūst profesiju, studē, atrod darbu un tad pērk auto. Tās ir pretrunas. Man ir gan laba izglītība, gan darbs. Katru reizi, ciemojoties pie viņiem vai runājot pa telefonu, man jāklausās, kā tiek apsaukāts mans brālis: idiots, stulbenis, kroplis. Manam brālim ir tikai deviņu klašu izglītība, viņš nestrādā, dzīvo pie maniem vecākiem uz viņu rēķina, nemaksā par dzīvošanu, neko nepalīdz saimniecībā. Viņš ir ierāvies sevī un nonācis datorspēļu pasaulē. Nekas viņu neinteresē, tikai sava istaba un datorspēles. Viņam ir 36 gadi. Katru reizi, kad esmu labā garastāvoklī un, pateicoties saviem hobijiem, atguvusies no iepriekšējā reizē izteiktajām nicinošajām piezīmēm un attieksmes, vecāki cenšas pazemināt manu pašapziņu. Runāšana ar mani vienmēr izpaužas kā ar kaut ko zemāku. Viņi iedomājas, ka man viņi būtu jāciena, kaut arī tam nav pamata. Man ir arī nepabeigta pedagoģiskā izglītība un sertifikāts, kas apliecina tiesības veikt pedagoģisko darbību. Es gribu zināt, vai es varu savus vecākus (tēvu) iesūdzēt tiesā par fizisko un emocionālo vardarbību? Esmu dzimusi 1982. gadā, kad Latvija vēl nebija brīva valsts.
Lai vislabāk izvērtētu jūsu iespējas vērsties pret vecākiem saistībā ar īstenoto vardarbību, ieteiktu jums konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu. Tā kā jūs minat senus un joprojām pastāvošus pāridarījumus, ir būtiski precīzi izvērtēt visus apstākļus un jūsu rīcībā esošos pierādījumus, kā arī, ko jūs vēlaties panākt. Piemēram, vai vēlaties vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, lai prasītu atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu.
Civillikuma 1635. pants noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Tomēr jānorāda, ka, vēršoties tiesā, nepieciešami pierādījumi, kas apliecinātu emocionālās vardarbības esamību, jo Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likums paredz šādus pierādīšanas līdzekļus:
Katra emocionālās vardarbības situācija ir atšķirīga, un attiecīgi arī pierādīšanas līdzekļi katrā gadījumā būs individuāli, piemēram, kā pierādījumi tiesā var būt:
Vairāk par pierādījumu nozīmi civilprocesā varat uzzināt LV portāla publikācijā, kas ir pieejama šeit.
Ja ciešat no emocionālās vardarbības, vērsieties pēc palīdzības:
Detalizētāku informāciju par emocionālās vardarbības atpazīšanu, atbalsta un palīdzības iespējām var iegūt:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
