Labdien! Savulaik, 80. gadu otrajā pusē, radinieki māju pārdeva sovhozam. Tur tika ielaista dzīvot slaucēja ar dēlu. Abi piedeklarēti šajā mājā. (Dēls precējies, dzīvo citā novadā.) Pirms pāris nedēļām bijusī slaucēja nomira. Dēls gribēja tagad māju pārdot, bet, kā izrādās, māja saskaņā ar VZD un arhīva datiem joprojām pieder vecajiem saimniekiem, kuri sen ir miruši. Vai es kā bijušās īpašnieces brāļa meita varu pieteikties mantojumam, ja jau dokumentos īpašniece joprojām skaitās mana tēva māsa? Vai arī mantojums pienākas slaucējas dēlam, kurš ir piedeklarēts šajā mājā?
Jūsu aprakstītā situācija prasa vairākas atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Tādēļ konkrētas atbildes sniegšana bez papildu informācijas iegūšanas un dokumentu izpētes nav iespējama. Šajā situācijā ieteicama konsultācija ar juristu klātienē.
Ja slaucēja un/vai viņa dēls nebija mājas īpašnieki un nav saprotams, uz kāda dokumentāra pamata ir dzīvojuši mājā, tad viņas dēlam nav tiesību ne uz mantojumu, ne mājas pārdošanu, jo personas dzīvesvietas deklarēšana īpašumā nenodibina ne īpašumtiesību, ne kādu citu priviliģētu tiesību.
Likums nosaka gan kārtību, gan termiņus, kādā izmantojamas mantošanas tiesības. Plašāku aprakstu skatīt šeit. Teorētiski, ja mājas bijušajiem īpašniekiem bez jums nav neviena augšupējā mantinieka, jūs varētu pretendēt uz mantojumu. Taču, ja norādāt, ka mājas īpašnieki jau sen ir miruši, iespējams, ir palaists garām arī termiņš, kurā persona var pieteikties mantojumam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!