E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22339
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Valsts amatpersonas statuss

J
jautā:
02. februārī, 2021
Gints

Labdien! Lūdzu izskaidrot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās daļas pirmo punktu. Tas noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus. Vai “izdot administratīvos aktus” nozīmē (a) personu, kas iestādes vārdā paraksta vai pieņem lēmumu, vai (b) ikvienu darbinieku, kurš bijis iesaistīts administratīvā akta jeb lēmuma projekta izstrādē/sagatavošanā? Lūdzu skaidrot, vai “saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus” nozīmē, ka iestādes vārdā pieņem lēmumus, proti, kā praksē šo “saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus” piemēro?

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās daļas otrais punkts noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā. Lūdzu skaidrot, vai “veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas” nozīmē (a) personu, kas iestādes vārdā paraksta vai pieņem lēmumu, paraksta attiecīgos dokumentus par veiktajām darbībām iestādes vārdā, vai (b) ikvienu darbinieku (eksperts), kurš bijis iesaistīts jautājumu apspriedē, dokumentu izstrādē/sagatavošanā. Piemēram, vai eksperti, kas izstrādā dokumentu projektus, bet iestādes vārdā neparaksta dokumentus, kuri attiecas uz administratīvo sodīšanu, kvalificējas šī likuma izpratnē kā amatpersonas?

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās daļas pirmais un otrais punkts noteic formulējumu “saskaņā ar normatīvajiem aktiem”. Lūdzu skaidrot, kā praksē šis tiek īstenots, nosakot amatpersonas statusu: vai tiek vērtētas konkrētās institūcijas darbību reglamentējošie normatīvie akti, vai arī institūcija iekšēji, ar amatu aprakstiem, rīkojumiem vai tamlīdzīgi, var darbiniekam uzlikt pienākumus, kas kvalificē konkrēto darbinieku par amatpersonu šīs normas izpratnē. Proti, kas ir izšķirīgais kritērijs (kritēriji), kurš kvalificē valsts vai pašvaldības darbinieku par amatpersonu?

Vai valsts vai pašvaldības iestādei ir rīcības brīvība (tostarp pēc iestādes ieskatiem) likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās daļas pirmā un otrā punkta regulējuma piemērošanā, vai arī ir skrupulozi jāizvērtē, kurš darbinieks ir vai nav amatpersona kopsakarā ar likuma normu jēgu un mērķi?

A
atbild:
08. februārī, 2021

Kā tas norādīts jautājumā un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta, 2. daļas 1. punktā, par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus.

Jautājumā lūgts skaidrot, vai “izdot administratīvos aktus” nozīmē:

(a) personu, kas iestādes vārdā paraksta vai pieņem lēmumu, vai

(b) ikvienu darbinieku, kurš bijis iesaistīts administratīvā akta jeb lēmuma projekta izstrādē/sagatavošanā.

Tiesības administratīvā akta izdošanā ir iestādes deleģējums kādam konkrētam darbiniekam iestādes vārdā izdot un parakstīt administratīvo aktu. Persona, kurai saskaņā ar amata aprakstu, rīkojumu vai citu normatīvo dokumentu ir piešķirtas tiesības izdot administratīvo aktu, to arī paraksta. Tādējādi administratīvā akta izdevējs ir amatpersona, kura iestādes vārdā šādu aktu paraksta. Personas, kuras ir iesaistītas administratīvā akta radīšanā, informācijas iegūšanā, apkopošanā u. c., nevar tikt uzskatītas par administratīvā akta izdevējām, jo tās nepieņem lēmumu par šāda akta izdošanu.

Jautājumā lūgts skaidrot, vai “veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas” likuma 4. panta 2. daļas 2. punkta izpratnē nozīmē:

(a) personu, kas iestādes vārdā paraksta vai pieņem lēmumu, paraksta attiecīgos dokumentus par veiktajām darbībām iestādes vārdā, vai

(b) ikvienu darbinieku (eksperts), kurš bijis iesaistīts jautājumu apspriedē, dokumentu izstrādē/sagatavošanā.

Ja eksperts amata pildīšanas ietvaros ir veicis uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, kas attiecas uz administratīvo sodīšanu, tad attiecīgais eksperts šī likuma izpratnē būs amatpersona arī tad, ja pats eksperts nebūs parakstījis gala nolēmumu par soda piemērošanu. Savukārt, ja eksperts minētās funkcijas neveic, tad viņš nav kvalificējams kā amatpersona.

Jautājumā lūgts skaidrot, kā praksē šis tiek īstenots process, nosakot amatpersonas statusu.

Tiek vērtētas konkrētās institūcijas darbību reglamentējošie ārējie normatīvie akti.

Savu funkciju realizēšanas nolūkā katra iestāde izdod savus iekšējos normatīvos dokumentus, līdz ar to darbinieka pienākumi un tiesības atspoguļojas to amatu aprakstos, rīkojumos u. c. Tādējādi iestāde var darbiniekam uzlikt par pienākumu veikt noteiktas darbības (pildīt noteiktus pienākumus), kas kvalificē konkrēto darbinieku par amatpersonu šīs normas izpratnē.

Izšķirīgie kritēriji, kas kvalificē valsts vai pašvaldības darbinieku par amatpersonu, ir noteikti likumā, t. i., darbiniekam ir tiesības (tiek piešķirtas pilnvaras): (1) izdot administratīvos aktus un (2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas (..).

Jautājumā lūgts skaidrot, vai valsts vai pašvaldības iestādei ir rīcības brīvība (tostarp pēc iestādes ieskatiem) likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās daļas pirmā un otrā punkta regulējuma piemērošanā vai arī ir skrupulozi jāizvērtē, kurš darbinieks ir vai nav amatpersona kopsakarā ar likuma normu jēgu un mērķi.

Iestādei nav brīvas interpretācijas iespējas atzīt vai neatzīt konkrēto darbinieku par amatpersonu. Statusa noteikšanā primāri ir vērtējama atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, skrupulozi izvērtējot faktisko apstākļu atbilstību tiesību normā noteiktajam. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 26 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU