Atkarībā no tā, ar kādām darbībām un kādos apstākļos ir izdarīts aizskārums, var iestāties civiltiesiskā atbildība, administratīvā atbildība vai kriminālatbildība.

Privāttiesībās vispārējais kaitējuma atlīdzības prasījuma pamats ir ietverts Civillikuma 1635. panta noteikumos, kuri vispārēji paredz “tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja”. Ar prasības pieteikumu par kaitējuma atlīdzību šādā gadījumā jāvēršas tiesā, un atlīdzības apmēru arī nosaka tiesa.

Ja ar aizskārumu ir izdarīts miesas bojājums, tad Civillikuma 2347. pantā ir paredzēts, ka aizskārējam jāsedz arī ārstēšanās izdevumi, atrautā peļņa un atlīdzība (mantiska kompensācija) par morālo kaitējumu.

Nodarot miesas bojājumus, atkarībā no izdarītā aizskārējam var iestāties arī kriminālatbildība vai administratīvā atbildība. Šāda veida atbildības var iestāties tikai tad, ja aizskārums izdarīts tādā veidā vai izraisot tādas sekas, par ko paredzēta atbildība Krimināllikumā vai citā likumā. Sods par sīko huligānismu vai maznozīmīga miesas bojājuma izdarīšanu ir paredzēts Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Sodam ir gan sodoša, gan preventīva funkcija, tomēr jāņem vērā, ka ar sodu netiek garantēti novērsta neatļautas darbības atkārtotas izdarīšanas iespēja, persona var mēģināt aizskart jūs arī pēc vēršanās pret viņu, apzinoties, ka par to var nākties atbildēt atkal.

Jums ir iespēja vērsties policijā ar iesniegumu.