Atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajai daļai par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Tādējādi īpašumtiesības uz māju un zemi pieder tam, kas par īpašnieku ir norādīts Zemesgrāmatā.

Atbilstoši Civillikuma 71. un 72. pantam laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos. Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti.

Jums ir tiesības uz savu īpašumu, arī šķirot laulību. Ja īpašums ir mantots, tad tas nav abu laulāto kopējais īpašums, bet tā laulātā īpašums, kas to ir mantojis. Ar bijušo vīru jums jāvienojas par kopīgas mantas sadali. Laulību atbilstoši Civillikuma 69. pantam var šķirt vai nu tiesa, vai notārs.

Pie zvērināta notāra laulību var šķirt, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu, proti, arī par mantas sadali.

Ja paši nevarat vienoties, tad laulību var šķirt tiesā.

Turklāt tiesa laulību šķir, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu. Civillikums nosaka arī laulāto mantiskās tiesības. Pēc tā arī vadīsies tiesa, risinot jūsu strīdu.

Jūsu vīram būs jāpierāda to līdzekļu apmērs, kurus viņš ir ieguldījis konkrētajā īpašumā.

Civillikumā ir noteikts, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās (atbilstoši Civillikuma 89. pantam).

Turklāt: “Katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu: kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto.” (Atbilstoši Civillikuma 90 pantam.)

Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir: manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām (atbilstoši Civillikuma 91. pantam).

Prasības pieteikums par laulības šķiršanu jāsagatavo saskaņā ar Civilprocesa likuma 128. un 235.¹ pantu.