E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 22282
Lasīšanai: 9 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1

Persona nevar būt gan pie atbildības saucamā persona, gan cietušais

J
jautā:
16. janvārī, 2021
Nikolajs

Labdien! 22.10.20. notika sadursme uz Dienvidu tilta, atbrauca divas policijas darbinieces, tad vēl divi policijas darbinieki, kuri iejaucās protokola sastādīšanā. Tad pēc četrām dienām (26.10.20.) man tika piešķirts pie atbildības saucamās personas statuss, lēmums nav pārsūdzams, termiņi nav uzrādīti, neviens pierādījums arī. 13.11.20. uzrakstīju IDB un lūdzu atzīt par cietušo, iesniegums tika pārsūtīts policijai. 17.11.20. sūdzībā policijai lūdzu pārsūdzēt lēmumu, bet tika izdots lēmums par soda uzlikšanu, pārsūdzēju 10 dienu laikā, tika izdots lēmums par atteikumu, 06.01.20. lēmumu pārsūdzēju Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesa atbild, ka par cietušā statusu ir cits regulējums, risinās tikai par sodu 25 eiro. Bet kāds nepaskaidro? Ko darīt? Zinu: ja lēmums nav pārsūdzams, var sniegt sūdzību Strasbūrā. Lietā ir daudz nelikumīgu rīcību, sākot ar Administratīvās nodaļas priekšnieka iejaukšanos (22.10.20.). Vai pašlaik var policijas rīcību un lēmuma neizdošanu par atteikumu cietušā statusa piešķiršanai pārsūdzēt Administratīvajā tiesā? Par tiesībām prasīt cietušo statusu no 22.10.20. neviens policijā neinformēja.

A
atbild:
11. maijā, 2021

Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) 36. pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto lēmumu var pārsūdzēt, ja tas ir noteikts šajā likumā. Šādas normas mērķis ir noteikt AAL ietverto pārsūdzības vispārējo principu, ka pārsūdzams ir tikai tas, ko ir atļauts pārsūdzēt. Ja regulējumā par konkrētu nolēmuma veidu nav minētas pārsūdzības tiesības, tad šādu nolēmumu nevar pārsūdzēt (autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā Administratīvo pārkāpumu tiesības Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi, 175. lpp).

Pie administratīvās atbildības saucamās personas statusa piešķiršanas kārtību nosaka AAL 123. pants. Minētā panta pirmā daļa noteic: ja administratīvā pārkāpuma uzsākšanas brīdī pie atbildības saucamā persona ir zināma, tai pie atbildības saucamās personas statusu piešķir ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu: ja administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts par faktu un pie atbildības saucamā persona kļūst zināma pēc tam, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, tai pie atbildības saucamās personas statusu piešķir ar atsevišķu lēmumu. Šo lēmumu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga) un personai, kurai nodarīts kaitējums.

Savukārt šā panta trešā daļa noteic, kas ir norādāms lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. AAL neparedz tiesības pārsūdzēt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, ne arī atsevišķo lēmumu par pie atbildības saucamās personas statusa piešķiršanu.

Saskaņā ar AAL 41. panta pirmās daļas 8. punktu pie atbildības saucamajai personai ir tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Saskaņā ar AAL 151. pantu izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmums par soda piemērošanu;

2) lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

Ja amatpersona konstatē, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, to ir izdarījusi pie administratīvās atbildības saucamā persona un šo personu nepieciešams saukt pie administratīvās atbildības, amatpersona pieņem lēmumu par soda piemērošanu. Savukārt, ja amatpersona konstatē, ka administratīvā soda piemērošana nav pieļaujama vai nav lietderīga, tā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu (autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā Administratīvo pārkāpumu tiesības Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi, 416. lpp.

Saskaņā ar AAL 166. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods, kā arī cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks.

Savukārt šā panta otrā daļa noteic: ja augstākas amatpersonas nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.

Saskaņā ar AAL 168. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

To, vai uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un piešķirt personai pie administratīvās atbildības saucamās personas statusu, saskaņā ar AAL 123. pantu izlemj iestāde (amatpersona), savukārt to, vai pie atbildības saucamā persona ir vainīga administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un tai piemērojams sods, saskaņā ar AAL 151. pantu izlemj amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

Saskaņā ar AAL 43. pantu cietušais administratīvā pārkāpuma lietā ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts zaudējums vai nemantisks kaitējums un attiecībā uz kuru amatpersona vai augstāka amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu. Saskaņā ar AAL 126. panta pirmo daļu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu pieņem uz personas lūguma pamata. Amatpersona vai augstāka amatpersona informē personu par tās tiesībām izteikt šādu lūgumu.

Persona vienā administratīvā pārkāpuma procesā nevar būt gan pie atbildības saucamā persona, gan cietušais.

Ja personai ar amatpersonas lēmumu ir noteikts pie administratīvās atbildības saucamās personas statuss, tā nevar lūgt piešķirt cietušā statusu. Šādas tiesības neparedz arī AAL 41. pants, kas nosaka pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumus.

Saskaņā ar AAL 34. panta pirmo daļu personai, kurai amatpersonas vai augstākas amatpersonas prettiesiskas rīcības rezultātā nodarīts kaitējums, ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šis gadījums aptver amatpersonas un tiesas prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību. Šajā gadījumā atsauce uz normatīvajiem aktiem par iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu attiecas uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu (turpmāk – Atlīdzināšanas likums), kas paredz detalizētāku kārtību, kādā veidā pieprasīt atlīdzinājumu, kā noteikt atlīdzinājuma apmēru un citus jautājumus saistībā ar atlīdzinājumu par iestādes un tiesas prettiesisku rīcību administratīvā pārkāpuma procesā.

AAL ietvertais termins “kaitējums” aptver gan zaudējumus, gan nemantisku kaitējumu. Atbilstoši Atlīdzināšanas likumā ietvertajam regulējumam, ar zaudējumiem saprot mantiski novērtējamu pametumu, kas privātpersonai radies iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā, ja personas spēj pierādīt cēloņsakarību. Savukārt nemantiskais kaitējums Atlīdzināšanas likuma izpratnē ir iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargātu interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas (autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā Administratīvo pārkāpumu tiesības Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi, 166.–168. lpp.).

Atlīdzināšanas likuma 5. pants noteic administratīvā pārkāpuma lietvedībā nodarītā kaitējuma tiesisko pamatu. Privātpersonai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja iestājies viens no šādiem apstākļiem:

  • spēkā stājies lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanu sakarā ar to, ka:
    • nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva,
    • fiziskā persona rīkojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;
  • administratīvās aizturēšanas termiņš pārsniedzis likumā noteikto termiņu.

Līdz ar to persona nevar pārsūdzēt lēmumu, ar kuru viņai ir piešķirts pie administratīvās atbildības saucamās personas statuss, bet, ja ir stājies spēkā lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanu sakarā ar to, ka nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva un pret personu nepamatoti ir bijis uzsākts administratīvā pārkāpuma process un piešķirts pie administratīvās atbildības saucamās personas statuss, personai ir tiesības iesniegt pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu, saskaņā ar Atlīdzināšanas likumu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 189 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU