Civillikuma 2126. pants paredz, ka, ierakstot nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām. 2174. pants savukārt papildina: kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemesgrāmatā. Tādējādi normatīvajos aktos šo jautājumu regulē civiltiesību princips – pirkums lauž īri (nomu). Jaunajam īpašniekam pienākums turpināt ar jums nomas attiecības būtu tikai tad, ja nomas līgumu jūs ar iepriekšējo iznomātāju būtu reģistrējuši zemesgrāmatā.

Jautājumā ir pareizi norādīts, ka likums paredz noteiktu kompensācijas mehānismu gadījumos, kad, mainoties nomas priekšmeta īpašniekam, nomnieks zaudē nomas tiesības. Civillikuma 2174. pants paredz: ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar priekšlaicīgu līguma izbeigšanu. Attiecīgā norma ir tulkojama tādējādi, ka zaudējumu atlīdzināšanu jūs varat prasīt iepriekšējam īpašniekam, ar kuru stājāties nomas attiecībās. Jaunajam īpašniekam ir tikai pienākums jums dot pietiekamu laiku nomas priekšmeta atdošanai.

Par zaudējumu atlīdzināšanu likums vispārīgi paredz, ka jāatlīdzina ir visi zaudējumi, kādi nomniekam nodarīti ar priekšlaicīgu līguma izbeigšanu. Civillikums ar zaudējumu saprot katru mantiski novērtējamu pametumu (1770. pants). Juridiskajā literatūrā, atklājot minētās tiesību normas saturu, atzīts, ka mūsdienu valodā ar jēdzienu “zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus vai citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans īpašums, 1998, 267. lpp.).

Ja jūsu pieprasītos zaudējumus iepriekšējais zemes īpašnieks uzskata par pamatotiem un neiebilst pret to apmēru, tad jūs varat izlīdzēties ar vienkāršu zaudējumu summas aprēķinu. Ja tomēr par zaudējumiem vai to apmēru rodas strīds, tad jums ar attiecīgu prasību par zaudējumu piedziņu būs jāvēršas tiesā.

Šādā gadījumā jums zaudējumi un to apmērs būs jāspēj pamatot un pierādīt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 104. pants noteic, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kas ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Prasībā izmantojamie pierādīšanas līdzekļi norādīti Civilprocesa likuma 17. nodaļā, un tie var būt liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi, ekspertīze, institūcijas atzinums.