Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Jautājums par uzvārda vēsturisko formu. Rokos likumos un netieku gudra. Oriģināli dzimtas uzvārds gan krievu, gan vācu laikos bijis ar izskaņu “-is”. Ir arī dzimtas koks, kurš datēts ar pirmo uzvārda minēšanas reizi kādas draudzes grāmatā 20. gs. sākumā, kā arī pēdējo trīs paaudžu pases kopijas, kurās gan sievietēm, gan vīriešiem ir uzvārds ar šo izskaņu. Valodas likumi šobrīd vairs neļauj uzvārdu locīt. Pirms vairākiem gadiem mamma aprecējās, savukārt pirms diviem nomira vecmamma, tāpēc dzīvu radinieku ar šo formu nav. Man pašai uzvārdu dzimtsarakstu nodaļa liek locīt, bet pat pēc vairākiem gadiem joprojām neesmu pieradusi. Vai pēc likumdošanas pastāv iespēja dabūt kādu dokumentu, kas apliecinātu oriģinālo uzvārdu tā vēsturiskajā formā? Un līdz ar to ļautu parakstīt dokumentus ja ne vēsturiskajā formā, tad vismaz formā “vārds, vēsturiskais uzvārds (tagadējais uzvārds)” vai tamlīdzīgi?
Tiesisko pamatu personvārdu rakstībai un lietošanai latviešu valodā noteic Valsts valodas likums un Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” (turpmāk –noteikumi Nr. 114).
Noteikumu Nr. 114 8.1. apakšpunkts imperatīvi paredz, ka latviešu valodā personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes. Personvārdus loka pēc lietvārdu parauga. Latviešu valodā sieviešu dzimtē tiem ir galotne -a, -e, -s, arī -us, kā tas noteikts minēto noteikumu 12. punktā. Tā kā personvārda galotnes funkcija latviešu valodā ir norādīt uz personas dzimumu, izteikt skaitļa un locījuma kategoriju, kā arī norādīt sintaktisko saistījumu ar citiem teikuma locekļiem rakstos un runā, tad tā ir neatņemama un tādējādi īpaši svarīga latviešu valodas sastāvdaļa.
Vienlaikus Valsts valodas likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām latviešu valodas normām, norādāma šīs personas dzimtas uzvārda vēsturiskā forma vai citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona to vēlas un var to apliecināt dokumentāri. Papildus noteikumu Nr. 114 143. punkts paredz: ja persona vēlas norādīt arī sava personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu un uzrāda personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu apliecinošus dokumentus attiecīgajā valodā, pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas civilstāvokļa reģistrāciju apliecinošos dokumentos ailē “vārds” un “uzvārds” papildus ieraksta citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturisko formu.
Tāpat Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 136.5. apakšpunkts noteic, ka, pamatojoties uz personas iesniegumu bez dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu papildina, ja persona, atveidojot personvārdu, kas ierakstīts izloksnē vai svešvalodā, vēlas saglabāt arī sava uzvārda vēsturisko formu vai citas valodas oriģinālformu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
