Labdien! Manam radiniekam ir piešķirts trūcīgā statuss, un viņš saņem trūcīgo pabalstu, taču tiesu izpildītājs viņam pagājušajā mēnesi ir noskaitījis nost daļu no šī pabalsta. Vai tas vispār ir likumīgi, un kā Latvijā tas tiek pieļauts? Ko darīt, kur sūdzēties šādā situācijā? Cilvēks ir atstāts bez iztikas līdzekļiem.
Konkrētajā situācijā jūsu radiniekam tiesu izpildītājs, visticamāk, ir apķīlājis bankas kontu.
Situācijai, ka persona tiek atstāta vispār bez nekādiem iztikas līdzekļiem, nevajadzētu veidoties.
Tiesu izpildītājs bankas kontu apķīlā saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.1 panta normām: (1) Vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā. Rīkojumu saskaņā ar kontu reģistra ziņām par parādnieka atvērtajiem kontiem nosūta attiecīgajai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku – fizisko personu – vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu (250 eiro vai 500 eiro atkarībā no parādsaistību veida).
Respektīvi, apķīlājot bankas kontu, kontā mēneša ietvaros tiek saglabāti naudas līdzekļi minimālās algas (500 eiro vai 250 eiro) vai puses no minimālās algas apmērā, atkarībā no parāda veida. Šo summu persona ar pasi vai ID karti var izņemt bankas filiālē skaidrā naudā.
Parādnieka pienākumi un tiesības ir noteiktas Civilprocesa likuma 552. pantā:
(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu (596. pants).
(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.
(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var vērsties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai līdz 80 eiro, bet amatpersonai – līdz 360 eiro. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību.
(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs nosūta iesniegumu prokuroram.
Ja tiesu izpildītājs ir vērsis piedziņu uz naudas līdzekļiem, uz kuriem pēc likuma nedrīkst vērst piedziņu, tad tiesu izpildītājs par to ir jāinformē, jo viņš neredz parādnieka bankas konta saturu. Parādnieka pienākums ir komunicēt ar tiesu izpildītāju.
Par tiesu izpildītāja rīcību pastāv iespēja sūdzēties.
Civilprocesa likuma 632. panta pirmā daļa nosaka: tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības, izņemot šā likuma 617. pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.
Ja tiesu izpildītājs ir pieļāvis kādu disciplinārā kārtībā sodāmu pārkāpumu, piemēram, pieļāvis profesionāli neētisku rīcību vai pārkāpis normatīvo aktu kārtību, tad persona var iesniegt sūdzību attiecīgi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (Tiesu izpildītāju likuma 54. pantā noteiktajos gadījumos) vai Tieslietu ministrijā (Tiesu izpildītāju likuma 53. pantā noteiktajos gadījumos).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!