Par hipotēku sauc nekustamas lietas ieķīlājumu, nenododot valdījumu, skatīt Civillikuma 1279. pantu. Par kredītu sauc atlīdzības darījumu, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas, skatīt Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas piekto punktu. Sarunvalodā par hipotēku reizēm sauc hipotekāro kredītu, tomēr, ievērojot, ka kredīts pēc savas būtības ir likumā īpaši regulēts aizdevuma veids, lai nesarežģītu atbildi, atbildē lietošu tikai terminu “aizdevums”.

Ja aizņēmuma ņemšanas brīdī neatrodaties ar līdzaizņēmēju laulībā, tad uz jums, protams, neattiecas laulāto mantisko attiecību regulējums. Īpašuma tiesības uz kopīgi iegādātām lietām ir tieši tādas pašas, kā iegādājoties tās kopā ar jebkuru citu cilvēku, ar kuru arī nedzīvojat kopā.

Civillikuma 994. pantā noteikts, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, cik cilvēku kopīgi atmaksā aizdevumu, par īpašnieku tiek uzskatīta tikai tā persona, uz kuras vārda īpašums reģistrēts zemesgrāmatā. Pēc hipotēkas dzēšanas šis īpašnieks drīkstēs šo īpašumu atsavināt, apgrūtināt un citādi ar to rīkoties pēc savas izvēles bez citu personu piekrišanas.

Latvijā vairs nav atļauts būvēt māju uz citam piederoša zemes īpašuma. Kā tas skaidrots Ineses Helmanes rakstā “Dalītais īpašums – ja ekspluatācijā nenodota ēka atrodas uz svešas zemes”, “Saeima 2015. gada 5. martā pieņēma grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, paredzot, ka no 2017. gada 1. janvāra likums vairs neļauj dzīvojamās mājas būvēt uz sveša zemesgabala. Šīs normas mērķis bija novērst situāciju, ka tiek nodibinātas arvien jaunas brīvprātīga dalītā īpašuma tiesiskās attiecības”. Tāpēc līdzaizņēmējs nevar kļūt par daļēju uzceltās ēkas īpašnieku, ja viņam nepieder zemes īpašums.

Ievērojot iepriekšminēto, ir būtiski saprast, kādu mērķu vadīts līdzaizņēmējs vēlas kļūt par tādu, iemesli var būt dažādi, piemēram, līdzfinansēt aizdevuma atmaksu aiz devības un bez atlīdzības vai veikt savu ieguldījumu aizdevuma atmaksā jau kā citu aizdevumu otram līdzaizņēmējam. Pēdējā gadījumā līdzaizņēmējiem drošības pēc vajadzētu noslēgt arī rakstveida līgumu, kurā tiek paredzēts arī parāda atmaksas termiņš, un jāatceras, ka saistību tiesības noilgst desmit gadu laikā. Parāda atmaksu šajā gadījumā var veikt arī uz ieskaita pamata – pārdodot daļu no īpašuma un samaksas vietā dzēšot savu parādu –, bet jāņem vērā, ka īpašniekam nav pienākums piekrist tieši šādai parāda atmaksas kārtībai, kā arī šāda risinājuma gadījumā, visticamāk, būs jāmaksā nodoklis par ienākumam pielīdzināmu aizdevumu.

Kaut arī var pastāvēt dažādi iemesli līdzaizņēmēja vēlmei līdzfinansēt izsniegto aizdevumu, neviens no iemesliem nevar būt par pamatu tūlītējai īpašuma tiesību uz uzbūvēto māju iegūšanai, ja vien zemes īpašums arī daļēji nepieder līdzaizņēmējam. Lai līdzaizņēmējs varētu kļūt par kopīpašnieku, līdzfinansējot aizdevumu, nepieciešams daļu no īpašuma atsavināt līdzaizņēmējam pirms aizdevuma izsniegšanas. Šāda rezultāta sasniegšanai var noslēgt dāvinājuma līgumu ar uzlikumu, kurā paredzēts, ka īpašums tiek dāvināts kopīgas mājas būvniecībai. Ja līdzaizņēmējs atsakās pildīt šādu uzlikumu, tad atbilstoši Civillikuma 1931. panta noteikumiem dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, bet, ja tas nav izpildīts aiz apdāvinātā vainas, tad arī prasīt, lai viņš atdod to, ko saņēmis.

Ja abi līdzaizņēmēji atrodas laulībā, tad laulības laikā veiktie ieguldījumi aizdevuma atmaksai ir laulāto kopīgais īpašums, skatīt Civillikuma 89. panta otro daļu, “viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās”. Šis regulējums attiecas uz līdzaizņēmēju veikto ieguldījumu aizdevuma atmaksā neatkarīgi no tā, vai aizdevums tika paņemts pirms vai pēc došanās laulībā. Šķiršanās gadījumā šī manta laulātajiem būtu jāsadala pirms laulības šķiršanas.