E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21577
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1

Kā iestāšanās ES ietekmē Valsts policiju

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
04. novembrī, 2020
IVita

Kā iestāšanās ES ietekmē Valsts policiju?

A
atbild:
04. janvārī, 2021
Valsts policija
Māris Geida, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes priekšnieks

Uz uzdoto jautājumu var atbildēt plaši un no dažādiem aspektiem. Proti, par to iespējams veikt pat plašu pētījumu.

Īsumā, ja runājam par izmaiņām policijas darbā, tad var norādīt, ka ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) parādījās dažādi jauni noziedzīgie fenomeni, kam labvēlīgu augsni radīja ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties ES ietvaros. Līdz ar likumpaklausīgu pilsoņu brīvu, robežsargu nekontrolētu, iebraukšanas iespēju pavērās iespējas arī ceļojošajiem noziedzīgajiem grupējumiem. Kā spilgtākos piemērus šeit var minēt citu dalībvalstu ceļojošās organizētās noziedzīgās grupas, kas Latvijā veica luksusa klases transportlīdzekļu zādzības, kā arī beidzamajos gados: plaši dzirdētās lauksaimniecības tehnikas zādzības no Lietuvas pierobežā esošajām Latvijas zemnieku saimniecībām.

Cits piemērs, kas arī ir saistāms ar minētajām brīvajām pārvietošanās tiesībām, ir iespēja noziedzniekiem pēc noziegumu izdarīšanas nekontrolēti bēgt no Latvijas un slēpties citās ES dalībvalstīs. Laikā pirms iestāšanās ES gadā ārvalstīs tika aizturēti un izdoti Latvijai saukšanai pie kriminālatbildības vidēji ap 20 noziedzniekiem, taču, iestājoties ES, šis skaitlis pieckāršojās.

Globalizējoties pasaulei un rodoties iespējai cilvēkiem vairāk ceļot, meklēt darbu ārvalstīs, baudot brīvas pārvietošanās tiesības, atsevišķa veida noziedzības parādīšanās ir uzskatāma par dabisku parādību, un tas savulaik bija pat prognozēts, bet jāsaprot, ka, iemantojot preču brīvu kustību ES dalībvalstu starpā un brīvas ES pilsoņu pārvietošanās tiesības, t.sk. tiesības piedalīties ES darba tirgū u. tml., sabiedrībai kaut ko nāksies arī upurēt.

Lasot iepriekš minēto, nevajag iztēloties, ka ES netika strādāts pie tā, kādā veidā varētu kompensēt robežkontroles neesamību dalībvalstu starpā, lai maksimāli minimizētu šo tiesību nelabvēlīgo blakusparādību. ES pastāv daudzi un ļoti labi attīstīti kompensācijas mehānismi, kā arī tiesību instrumenti, kādi nepastāv ārpus ES robežām un kurus tiesībsargājošās iestādes ES dalībvalstīs sekmīgi izmanto, tostarp ir pārņēmusi Latvija, iestājoties ES. Šeit būtu pieminama, piemēram, Šengenas informācijas sistēma, kurā dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes var ātri ievadīt ziņojumus par personām un par dažādu kategoriju objektiem dažādu izmeklēšanā nozīmīgu mērķu sasniegšanai (piemēram, atrast meklēšanā esošu noziedznieku, noskaidrot izmeklēšanas procesā iesaistīto procesa dalībnieku atrašanās vietu, meklēt bezvēsts pazudušās personas, pazudušas, piesavinātas vai nozagtas mantas u. c.).

Tāpat jāpiemin Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm dotā iespēja izmantot Eiropola, kā vienas no ES aģentūrām, piedāvātās iespējas cīnīties ar organizēto noziedzību. Piemēram, iespēju turpināt Latvijas teritorijā uzsāktu noziedznieka vajāšanu kaimiņvalstīs aizturēšanas nolūkā gadījumā, ja noziedzniekiem ir paveicies tapt nenoķertiem Latvijas teritorijā. Bez minētajiem kompensācijas mehānismiem ir jāpiemin iespēja Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm nepastarpināti pārbaudīt to redzeslokā nonākušos pirkstu nospiedumus un DNS profilus citu ES dalībvalstu attiecīgajās datubāzēs, iegūt informāciju par transportlīdzekļiem un to reģistrācijas faktiem citu dalībvalstu transportlīdzekļu reģistros, iegūt informāciju no citu ES dalībvalstu sodu reģistriem.

Šeit varētu vēl pieminēt vairākus modernizētus informācijas apmaiņas un policijas sadarbības veicināšanai ieviestus mehānismus un tiesību instrumentus, kurus jau šobrīd sekmīgi izmanto Latvijas tiesībsargājošās iestādes, to starpā arī Valsts policija, un savā darbā sasniedz labus rezultātus.

Jāizceļ, ka Latvijas Valsts policija, tieši pateicoties Latvijas iestāšanai ES un attīstot ciešu starptautisko sadarbību ar kolēģiem citās dalībvalstīs, ir daudz mācījusies un kļuvusi profesionālāka, virzoties modernizācijas virzienā. Latvijas tiesībsargājošo iestāžu līdzšinējais darbs ir augsti novērtēts citās ES dalībvalstīs, Latvijas tiesībsargājošās iestādes uztverot kā drošu un uzticamu sadarbības partneri.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas